Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Saeima atbalsta adopcijas uz ārvalstīm ierobežošanu

Saeima konceptuāli atbalsta pagaidu liegumu adoptēt bērnus uz ārvalstīm

Saeima pirmajā lasījumā pēc asākām diskusijām atbalstīja grozījumus divos likumos, kas līdz jauna regulējuma izstrādei aizliegtu bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Pašlaik likums ļauj adopciju uz ārvalstīm, ar kurām ir attiecīgi divpusēji līgumi vai kurām ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Taču deputāti plāno no šī gada 1. septembra noteikt aizliegumu adopcijai uz ārvalstīm. Un tas būtu spēkā līdz brīdim, kad stātos spēkā grozījumi par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Tiesa, paredzēti vairāki izņēmumi.

Tas attiektos uz uzsāktām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tāpat izņēmums būtu gadījums, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Konceptuāli atbalstītie grozījumi ir Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību. Saeimā gan par to bija asas diskusijas.

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš skaidroja, ka problēma pašlaik saistīta ar to, ka nevarot pārliecināties par to, vai adopcija uz ārvalsti ir bērnu labākajās interesē, kā arī nevarot pārliecināties par bērnu labklājību pēc adopcijas. Saeimas deputāti vēlas lielāku Latvijas kontroli šajā procesā.

Deputāts pastāstīja, ka

Ministru kabineta paspārnē varētu veidot jaunu institūciju, kurai būtu mandāts izvērtēt bērna labākās intereses un lemt par adopciju uz ārzemēm.

Tikmēr deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka esot mīts, ka ārvalstu adopcijā nonāk bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un Latvijā šādus bērnus neadoptē. Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) iebilda, ka pusaudžu vecuma bērnu adopcija Latvijā ir kūtra un biežāk šie bērni no institūcijām atrod ģimenes ārvalstīs.

Uz grūtībām Latvijā rast ģimenes pusaudžiem, kas atrodas aprūpes institūcijās, norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). Viņasprāt, piedāvātie grozījumi neatbilst ne bērna interesēm, ne starptautiskajiem dokumentiem, kas nosaka bērnu tiesības augt ģimeniskā vidē. “Ar šiem grozījumiem tiek ignorēts bērna viedoklis un bērna vēlmes,” piebilda ministre.

Petraviča un viņas pārstāvētās partijas “KPV LV” biedri balsoja pret liegumu adoptēt bērnus uz ārzemēm.

Pašlaik Latvijā adopcijas iespēju gaida 141 bērns, deputātiem pastāstīja Petraviča. Pēdējo divu gadu laikā bērni no Latvijas adoptēti tikai uz vienu ārvalsti - ASV, norādīja deputāts Kaimiņš.

KONTEKSTS:

2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.

Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40. 

Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti