Ja Latvijas Žurnālistu savienības pārstāve padomē Eva Lūse noraida vienota sabiedriskā medija nepieciešamību pašreizējā izpratnē, argumentējot to ar valstiskām prioritātēm un vērtībām, tad pētījumu uzņēmuma „Factum” vadītājs Aldis Pauliņš, kurš konsultatīvajā padomē ieņem priekšsēdētāja vietnieka amatu, uzsver, ka sabiedriskais medijs ir vajadzīgs, taču ievērojami citādāks nekā tagad. Pretējā gadījumā medijam nebūs nekādas ietekmes uz sabiedriskajiem procesiem.
Pret jauna medija veidošanu
Lūse norāda, ka valdība un citi politiķi nekad nav jautājuši sabiedrības, LR vai LTV strādājošo viedokli. Tāpat neesot saprotami mērķi, kas minēti vienota medija koncepcijā. „Par kādu nacionālo identitāti runā autori (latviešu, krievu, poļu vai arābu)? Pieņemu, ka šo nacionalitāšu pārstāvju identitātes stiprināšanas inetreses var stipri atšķirties. Tad kuras grasās stiprināt apvienotais medijs?” vaicā Lūse.
Viņa uzsver, ka prioritātei vajadzētu būt sabiedrības izmiršanas novēršana.
„Kāda jēga inovācijām, radošumam, kāda jēga lielīties ar pieaugošu IKP, ja mūsu fiziski kļūst mazāk? Ja katru dienu noasiņojam kā tauta un zaudējam savus cilvēkus (aizbraucot un nomirstot)?” retoriski vaicā Lūse.
Lūse uzskata, ka medijam būtu jāpievēršas šiem jautājumiem, atgādinot „latviešiem saprotamās pamatvērtības – Dievs, daba, darbs”. LR un LTV raidījumi jau šobrīd gan to darot, atzīst žurnāliste. „Un, ja visa mana nodokļu maksātāja nauda, kā to ir iecerējuši mediju apvienotāji, aiziet nevis tam, lai atalgotu žurnālistus, operatorus, producentus par viņu brīžiem nesavtīgo un nervu slodzi, uztraukumu un pārdzīvojumiem, idejām un emocionālo atvērtību prasošo darbu, bet gan kaut kādām mistiskām investīcijām tehnoloģijās, ēkās un tamlīdzīgās lietās, tad tas ir vēl viens iemesls teikt „nē” mediju apvienotāju iecerei,” savas medijiem izsūtītas vēstules beigās secina Lūse.
Par jauna medija veidošanu
Jau citu pozīciju ietur Pauliņš. Viņš secina, ka „LR un LTV joprojām ir cienīti daļā auditorijas, tomēr pēdējo gadu laikā arvien vairāk spiesti atdot pozīcijas komerciālajiem medijiem”. Pauliņš, kurš ir veicis pētījumu par LR un LTV auditoriju, secina, ka LR un LTV pārsvarā ciena vecāka gadagājuma cilvēki. Interneta medijos sabiedrisko mediju saturam ir maza nozīme. Tiesa, arī šobrīd vēl uzticīgie klausītāji un skatītāji pamazām pāriet uz citiem medijiem.
„Šādas tendences ir pietiekami satraucošas, tām turpinoties, sabiedriskie mediji īsā laikā var kļūt par margināliem dalībniekiem Latvijas mediju vidē ar visai nebūtisku ietekmi uz sabiedriskajiem procesiem,” nākotni ieskicē Pauliņš.
Analizēdams cēloņus, Pauliņš norāda, ka „līdz šim Latvijas sabiedriskie mediji ir darbojušies pašplūsmā, bez skaidras attīstības vīzijas un mērķiem, faktiski no gada gadā ar nelielām izmaiņām atražojot to darbības modeli un satura piedāvājumu, kāds bija izveidojies 90. gadu vidū”.
Sabiedrisko mediju grūtībām ir arī citi cēloņi. „Pastāvot esošajam visai smagnējam organizācijas un pārvaldes modelim, līdzšinējai finansējuma piešķiršanas kārtībai un ierobežotai pieejai mūsdienu tehnoloģijām, sabiedriskajiem medijiem objektīvi nav bijis iespēju elastīgi sekot notiekošajām izmaiņām mediju nozarē un auditorijas paradumos, nerunājot par iespējām savlaicīgi uz tām reaģēt, veicot ieguldījumus satura attīstībā un pilnveidošanā atbilstoši laika prasībām,” uzsver Pauliņš.
Sociologs akcentē, ka pat finansējuma paaugstināšana neglābs LR un LTV, jo pašreizējās pārvaldes un struktūras modeļa saglabāšana tikai attālinās sabiedrisko mediju norietu. „Tādēļ līdz ar finansējumu neatliekami risināmi ir jautājumi, kas skar sabiedriskā pasūtījuma un sabiedriskā labuma novērtējuma sistēmas izveidi, kā arī nepieciešamos organizatoros un tehnoloģiskos risinājumus kvalitatīva satura veidošanai un pieejamības nodrošināšanai dažādām auditorijām,” piebilst Pauliņš un turpina: „Domāju, ka risinājums, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko mediju pēc Somijas un Igaunijas parauga darbībai trīs platformās - televīzijā, radio un internetā, var dot grūdienu sabiedrisko mediju attīstībai Latvijā.”
Pauliņš kā ieguvumus no sabiedriskā medija koncepcijas īstenošanas redz Latvijā veidota mediju satura kvalitātes un apjomu pieaugumu, jaunas auditorijas piesaisti, intelektuālās kapacitātes apvienošanu un labāko darbinieku radošo resursu koncentrēšanu. Pretējā gadījumā turpinās pieaugt citu valstu informatīvā dominance un intelektuāla mediju satura sarukšana, atdodot komercmediju piedāvātajām izklaidēm.
„LSM izveides uzsākšana nebūtu atliekama, neizlēmība radītu esošo problēmu padziļināšanās risku un sabiedrisko mediju tālākas attīstības būtisku kavējumu," norāda Pauliņš.
Viņš uzskata, ka lēmuma novilcināšana nozīmē vienīgi vēl lielākas izmaksas nākotnē, jo šos jautājumus tajā vai citā veidā nāksies risināt jebkurā gadījumā, ja vien netiek pieņemts pretējais, ka Latvijā nav nepieciešams spēcīgs sabiedriskais medijs.
Arī padomes locekle Dita Arāja, kas padomē pārstāv Latvijas Žurnālistu asociāciju, iepriekš valdības sēdē atzinusi, ka atbalsta LSM izveidi, tomēr norādīja uz riskiem nodrošināt kvalitatīvu saturisko piedāvājumu.
Jau vēstīts, ka pēdējos mēnešos diskusijas ap sabiedriskā medija koncepciju ir jo sevišķi uzvirmojušas. Šobrīd iepriekš sagatavotu koncepciju ir atteikušās atbalstīt divas no trim valdību veidojošajām partijām – „Vienotība” un Nacionālā apvienība. Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis (V) saglabā uzticību koncepcijai.
Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte – Pakule ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio atteicās prognozēt tālāko koncepcijas likteni, taču norādīja, ka NEPLP locekļiem būtu jāpārdomā atrašanās savos amatos. NEPLP loceklis Gints Grūbe gan norādījis, ka padome neplāno pārskatīt koncepciju par LSM un Saeimas iejaukšanās norāda uz neuzticības izteikšanu padomei.
Sabiedriski konsultatīvā padomē darbojas profesionāļi, kas līdzdarbojas sabiedriskā pasūtījuma un mediju nozares attīstības stratēģijas izstrādē. Tās lēmumiem ir tikai konsultatīvs raksturs.
