Latvijas premjers Valdis Dombrovskis piektdien varēja justies ne tikai kā namatēvs, bet arī kā vecākais brālis. Gruzijas valdības vadītāju Bidzinu Ivanašvili Dombrovskis iedrošināja turpināt integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus izsakos satraukumu par pēdējā laikā notiekošo vēršanos pret prezidenta Mihaila Saakašvili sabiedrotajiem.
„No savas puses arī norādīju par iespējamajām bažām no ES puses saistībā ar Gruzijā vērojamajiem arestiem un tiesvedību procesiem pret bijušajām augstām Gruzijas amatpersonām, ieskaitot bijušo Gruzijas premjerministru un veselu virkni amatpersonu, norādot, ka šajā situācijā ir nepieciešama maksimāla caurspīdība un maksimāla skaidrība, ka visi šie procesi nav politiski motivēti," teica Dombrovskis.
Rudenī Gruzijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas un Saakašvili tajās vairs nevar piedalīties. Ivanišvili arī nesen pieļāva sadarbību ar Krievijas veidoto Eirāzijas Savienību, kas daudzus pārsteidza. Tomēr uz Latvijas Radio jautājumu par to vai Gruzija arī turpmāk vēlas tuvoties NATO un Eiropas Savienībai, Gruzijas valdības vadītājs atbildēja apstiprinoši, atgādinot, ka Gruzijā par to ir bijis pat referendums.
„Mūsu prezidenta kandidāts pilnībā atbalsta Eiroatlantiskās integrācijas virzienu un vērtības, un turpinās šo virzību arī pēc vēlēšanām. Kas attiecas uz Eirāzijas Savienību vai kādu citu savienību, mēs ļoti uzmanīgi pētām visas šīs iespējas un sadarbosimies ar tām, bet neupurējot mūsu galvenās prioritātes - Eiropas un Zimeļatlantisko integrāciju. Par to nevar būt nekādu šaubu," apgalvoja Ivanašvili.
Savukārt Horvātija ir valsts, kas tikai pavisam nesen ir pievienojusies ES un līdz ar to raugās uz mūsu desmitgadi ilgo pieredzi šajā valstu blokā. Dombrovskis solīja Horvātijai palīdzēt pievienoties Šengenas zonai un kādreiz ieviest arī eiro.
Savukārt Horvātijas premjers Zorans Milanovičs sācija, ka viņa valsts var mācīties no Latvijas kā īstenot reformas.
„Mēs esam runājuši eiro un Latvijas pieredzi to ieviešot. Un man ir radies iespaids, ka krīze Latvijai bija gan svētība, gan arī lāsts. Jo parādi un krīzes smagums 2009.gadā tikai mudināja valsti, kam arī sekoja cilvēki, veikt nepieciešamās reformas. Tagad Latvija ir maza un konkurētspējīga ekonomika. Un tas ir labs paraugs tam - ja ir nepieciešamas reformas, tad tām ir jābūt nopietnām un jābūt īstenotām bez vilcināšanās. To jūs izdarījāt patiešām labi," teica Milanovičs.
Mirkli vēlāk uz horvātu žurnālistu jautājumu vai Milanoviča valdība varētu ieviest tik pat drastiskas reformas, kā Latvija 2009. gadā, Horvātijas premjers atbildēja noraidoši. Tas esot bijis vien kompliments Latvijai.
Jāpiebilst, ka gan Horvātijas, gan Gruzijas premjers kopā ar Zviedrijas un Polijas ārlietu ministru, kā arī daudzām citām amatpersonām piedalīsies arī Rīgas Konferencē.
