Reirs: Bēgļu uzņemšanā vairāk ir jāizmanto jau esošā infrastruktūra

16 miljoni eiro ir par daudz bēgļu uzņemšanai, un vairāk ir jāizmanto jau esošā infrastruktūra, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” ceturtdien sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”).

 

Tādējādi viņš ir pievienojies gan labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS), gan Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai („Vienotība”), kuri arī apšaubījuši, vai Latvijai ir jāparedz tik liela nauda bēgļu uzņemšanai.

„Šie skaitļi nekadā gadījumā nebūs 16 miljoni. Kā izteicās kolēģi Ministru kabinetā, tas vairāk bija vēlmju saraksts,” par bēgļu uzņemšanas tāmē ieplānotajiem darbiem izteicās Reirs.

Viņš atgādināja, ka par katru bēgli Eiropas Savienība (ES) maksā vairāk nekā 6000 eiro. Savukārt Latvijai no savas puses ir jālūko, kā ir iespējams izmantot jau esošo infrastruktūru un pieredzi. Viņaprāt, daudzos gadījumos nav viss jāsāk „no nulles”.

Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka daudz dārgāk Latvijai un ES izmaksā nevis šie bēgļi, kurus pārvietos uz Latviju no Itālijas un Grieķijas, bet gan nelikumīgie Latvijas austrumu robežu šķērsotāji, kuri pēc tam ir jāsūta atpakaļ uz dzimteni.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija 29.septembrī nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.

Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.

Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.

Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt