Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Āboltiņa pauda, ka 16 miljoni ir pārspīlēta summa. Viņa to salīdzināja ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākotnējo izdevumu plānu, cenšoties tāmē iekļaut katru sīkumu.
“Tā diemžēl ir mūsu un ierēdņu daba - tiklīdz mēs redzam Eiropas naudu, tā galdus, krēslus un visu pārējo ierakstām tāmē,” komentēja Āboltiņa.
Viņa arī pauda, ka nevar pieļaut, ka “sabiedrība tiek tracināta ar milzīgiem skaitļiem”.
Tajā pašā laikā viņa atzina – ja gribam, lai atbraucēji iekļaujas mūsu sabiedrībā, tam būs vajadzīga nauda.
Savukārt attiecībā uz drošības aspektiem saistībā ar bēgļu uzņemšanu politiķe atzina – arī viņa baidās, ka Latvijā būs cilvēki, kas izskatās un domā citādāk. Bet tas esot pārbaudījums mūsu briedumam.
Iepriekš arī labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) 16 miljonus eiro bēgļu uzņemšanai, ko bija aprēķinājusi Iekšlietu ministrijas (IeM) darba grupas, nodēvēja par neadekvāti lielu summu.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.
Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.
