Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par nereģistrētajiem uzņēmumiem jau bija aizdomas. Piesaistot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldi, kas veica kontrolpirkumu, izdevās pierādīt, ka šīs ražotnes tirgo produkciju. Tās ir atbildīgas par kvalitāti un ražošanas apstākļiem.
“Kā austrumu virtuvē teiktu – tas ir kiš miš ar konserviem. Viss kaut kas, tikai astes trūkst,” ražotnes raksturoja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
Interneta vietnēs uzņēmumi bija izvietojuši sludinājumus ar piedāvājumu konservus iegādāties, to tad arī Valsts policijas pārstāvji izdarīja, veica kontrolpirkumu, un tas šobrīd ir apstiprinājums tam, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi veikuši saimniecisko darbību.
Līdz ar to arī uz tiem attiecas visas prasības par pārtikas ražošanu. Šādus noziegumus nav viegli pierādīt, jo ražotnes parasti attaisnojas, sakot, ka pārtiku ražo tikai pašpatēriņam.
“Pamatā tie ir medījumi, ko mednieki nomedī, atved, lai pārstrādātu, tātad ņem arī atpakaļ šo te produkciju, bet daļa produkcijas paliek, ko šie darboņi realizē cilvēkiem,” stāstīja Mārcis Ulmanis.
Abu ražotņu savstarpējo saistību Pārtikas un veterinārajā dienestā noliedz. Abi uzņēmumi strādājuši jau labu laiku, katrā no tiem strādājis viens vai divi cilvēki un ne katru dienu.
PVD uzņēmumi nav reģistrēti, tātad nav arī pārbaudīti, un nu tajos konstatēti rupji higiēnas prasību pārkāpumi, telpās valdījusi netīrība, iekārtu virsmas klātas ar gaļas atliekām, taukiem un sadzīves netīrumiem.
Arī pašas telpas nav piemērotas ražošanai, un izejvielas un gatavā produkcija tajās bijusi novietota uz grīdas.
Pēc visa konstatētā rodas šaubas arī par produktu kvalitāti un aizdomas, ka tie pat varētu apdraudēt cilvēku veselību.
“Nav jau nekādas pārbaudes, nekādas analīzes veiktas, ne konservu sterilitāte, nekā. Kā arī ir lielas šaubas, vai medījumi ir pārbaudīti uz kādām slimībām, piemēram trihinellas mežacūkām, kas ir ļoti bīstami, arī cilvēki slimo, un faktiski šo slimību nav iespējams izārstēt,” norādīja Mārcis Ulmanis.
Pieprasījumu pēc gaļas pārstrādes, visticamāk, ir noteikuši cilvēki, kuri gaļu uzņēmumam piegādājuši, un, kā apliecina mednieki, reģistrētos pārstrādes uzņēmumos arī tas parasti saistās ar papildu dokumentāciju. Mednieki gan spriež, ka šis atgadījums ceļ neslavu medījuma gaļas pārstrādei kā tādai. Reģistrētu pārstrādes uzņēmumu šobrīd pietiekot.
“Cilvēki šajos laikos, kad ir iespējams produkciju pārstrādāt tīri, kvalitatīvi, ka atrodas tādas vietas, kur, pēc bildēm spriežot, manā skatījumā ir pilnīgs ārprāts. Un dīvainākais, ka ir cilvēki, kas savu medījumu, izcilu gaļu, ved uz tādām vietām, lai finālā dabūtu.. es pat nezinu, kas tas tāds tur ir,” sacīja mednieks Jānis Ence.
Valsts policijā šobrīd ir uzsākta administratīvā lietvedība; kad materiāli tiks izskatīti, tad sekos arī lēmums par soda piemērošanu. PVD teic, ka naudassods par šādu pārkāpumu varētu būt līdz 700 eiro.