Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu tehniskas izmaiņas vajadzīgas 65 likumos, taču jāizstrādā arī vairāki jauni likumi. Tajā skaitā jāvienojas par jaunu administratīvo reģionu iedalījumu, kas aizstās plānošanas reģionus, kā arī vietējo kopienu ievēlēšanu un to uzdevumiem.
Pūce uzsvēra, ka darbs vēl ir pašā sākumā, taču paredzēts, ka vēlēta kopienas valde būs katrā pagastā.
Tā dotu viedokli pašvaldībai par dažādiem jautājumiem, un atsevišķos lēmumos pašvaldībai obligāti būtu vajadzīga kopienas piekrišana. Pūce uzskata, ka kopienu pārstāvjus iedzīvotāji varētu ievēlēt elektroniski.
“Mēs varam izmantot Latvija.lv kā balsošanas platformu, kur cilvēki tiek izvirzīti. Latvija.lv var izmantot jebkurš cilvēks, tas būtu arī veids, kā mudināt cilvēkus platformu lietot. Protams, papildus paredzot arī klātienes balsošanas iespēju,” sacīja Pūce.
Savukārt par administratīvajiem reģioniem Pūce stāstīja, ka to uzdevums būs rūpēties par plašāku teritoriju attīstību kopā ar valsts iestāžu pārstāvjiem. Šobrīd to dara plānošanas reģioni, taču ministrs uzskata, ka tie ar uzdevumiem galā netiek.
Tagad ministrija vērtē reģionu robežas un kādas funkcijas tiem uzticēt.
Pūce uzsvēra, ka noteikti mazāks kļūs Rīgas plānošanas reģions, kurš šobrīd stiepjas no Kandavas novada līdz Igaunijas robežai.
“Šāda veida Rīgas administratīvo reģionu gan nevajadzētu veidot, jo mums būtu jākoncentrējas uz to teritoriju, kur ir kopīgas problēmas. Tas nozīmē, ka salīdzinoši ar plānošanas reģioniem robežu precizējuma piedāvājums noteikti būs,” prognozēja Pūce.
Tikmēr arvien vairāk pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu vēlas apstrīdēt Satversmes tiesā. Piektdien par to paziņojusi Salas novada dome, un iepriekš par vēršanos Satversmes tiesā paziņojušas arī Varakļānu, Kandavas, Limbažu un Ikšķiles novadu domes. Galvenais iebildums ir tas, ka pašvaldības reformā neesot uzklausītas, kam ministrs gan nepiekrīt.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
