Tostarp ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma. Tajā būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai, tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.
Tāpat ministrija turpinās strādāt pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes.
Septembrī VARAM virzīs ziņojumu MK par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu iespējamās izmaiņas.
Līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldībām ir aptuveni gads, lai sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību. Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai dotācijai papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados. Metodisko materiālu ministrija izstrādās līdz šā gada septembrim, tajā paredzot labās prakses vadlīnijas pašvaldību apvienošanās organizēšanai, kā arī pārvaldes nodrošināšanai lielāka izmēra novados.
Vienlaikus ministrijā tiek izstrādāti MK noteikumi pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei.
Valsts budžetā ir paredzēts finansējums jauno pašvaldību darbības uzsākšanai – 9,1 miljons eiro, kas tiks piešķirts divu gadu laikā, norāda VARAM.
Lai 2021. gadā veiksmīgi uzsāktu jaunā novada darbību, katram novadam jāizstrādā jaunās administratīvās struktūras projekts. Tā izstrādei paredzēta valsts mērķdotācija: kopējais finansējums 525 tūkstoši eiro, no kuriem 2020.gadā tiek piešķirts 70% no līdzfinansējuma, 2021. gadā – atlikušie 30%. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 18,7 tūkstošiem eiro.
Tāpat jaunajām pašvaldībām ir jāizstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas – projekti. Tam paredzētais kopējais finansējums ir 1,05 miljoni eiro. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 33,8 tūkstošiem eiro, no kuriem 2020. gadā tiek piešķirti 50%, 2021. gadā – atlikušie 50%.
Savukārt 2021. gadā pašvaldībām būs pieejama vienreizējā valsts mērķdotācija administratīvo izdevumu segšanai, kas radušies, pašvaldībām apvienojoties. Tās kopējais finansējums 7,1 miljons eiro.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
