Novadu reforma: Vismaz 10 vietvaras plāno vērsties Satversmes tiesā

Līdz šim ar iebildumiem pret novadu robežu grozīšanu un administratīvi teritoriālās reformas skatīšanas procesu Satversmes tiesā plānojušas vērsties Limbažu, Kandavas un Ikšķiles novada pašvaldības, taču pieteikumus gatavos vēl vairākas vietvaras, kuru argumenti neesot uzklausīti un kuras iebilst par plānoto jauno novadu robežām.

Novadu reforma: Vismaz 10 vietvaras plāno vērsties Satversmes tiesāJānis Kincis

    Kad Valsts prezidents Egils Levits paziņoja par lēmumu izsludināt administratīvi teritoriālās reformas likumu, viņš atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma nav labas reformas paraugs. Prezidents uzsvēra, ka pašvaldībām ir tiesības vērsties Satversmes tiesā gadījumos, kad tām liekas, ka to argumenti nav sadzirdēti vai ņemti vērā. Pašlaik top vairāku vietvaru pieteikumi, pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis:

    „Protams, aizkulisēs runā un domā, kā darīt, vai nevajadzētu kādiem novadiem apvienoties kopīgā pieteikumā. Protams, ir jautājums, vai tiesa [šos pieteikumus] apvienos vai neapvienos. Prasības ir divu veidu: par reformas pieņemšanas procedūru un ar to saistītajām lietām, un otra daļa ir katras pašvaldības individuālie iebildumi par apvienošanu vai pievienošanu.”

    Līdz šim publiski izskanējis, ka pieteikumu gatavo Ikšķiles novads, iebilstot pret pievienošanu Ogres novadam, Limbažu novads par lēmumu tam atņemt Skultes pagastu, kā arī par Kandavas novada iebildumiem tikt pievienotam Tukuma novadam.

    Līdz ar Kandavu vērsties Satversmes tiesā plāno Engures un Jaunpils novadi, kā arī Varakļānu, Salas, Inčukalna, Carnikavas un Salacgrīvas novada pašvaldības, noskaidroja Latvijas Radio.

    Turklāt ļoti iespējams, ka iesniegumus Satversmes tiesā gatavo vēl vairāk pašvaldību.

    Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) pastāstīja, ka dome lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā plāno pieņemt pirmdien. Viņš uzskata, ka pēc iekļaušanas Limbažu novadā Salacgrīvas novadam draud nomales efekts.

    „Pieteikumā būs divas sadaļas. Pirmā - par procedūru, ka netikām uzklausīti, neviens no ministrijas pie mums tā arī neieradās. Otrkārt, par Salacgrīvas novadu kā tādu, ka mums nav ne mazākās versijas, ka reforma uzlabos mūsu iedzīvotāju stāvokli. Netika arī uzklausīti mūsu argumenti, ka reforma netika vērtēta no attīstības plāniem par visu valsti. Protams, mums ir arī pretenzija, ka Salacgrīvas iedzīvotāju maksātie nodokļi nonāks kopējā katlā un mums nebūs nekādas garantijas, ka novada iedzīvotājiem būs lemšana par viņu samaksātajiem nodokļiem," sacīja Salacgrīvas novada mērs.

    Straubergs uzsvēra, ka novadu reforma ir nepieciešama, taču loģiskāk būtu bijis plānot apvienotu piejūras novadu. Savukārt Kandavas novads, Engures novads un Jaunpils novads iebilst pret pievienošanu Zemgalē esošajam Tukuma novadam.

    „Visas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu neapvienoties, bet tas vēl nebūtu galvenais. Mēs rosinājām priekšlikumu, ka paplašināt varētu Kandavas novadu, ka mēs vēsturiski esam bijuši Kurzemē, ka Kandavas novads ir pirmais novads Latvijā. Mēs arī priekšlikumos rakstījām, ka, ja vajadzīgas plašākas novadu robežas, kāpēc mēs nevarētu būt reģionālās attīstības centrs, līdzīgi kā Līvāni izveidojušies. Viņi no mums guva pieredzi," skaidroja Kandavas novada domes vadītāja Inga Priede (Latvijas Zaļā partija).

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” atzina, ka seko līdzi ziņām par pašvaldību plāniem vērsties Satversmes tiesā, un vienlaikus uzsvēra, ka reformas sagatavošanas posmā ir ņemtas vērā Satversmes tiesas iepriekš dotās norādes.

    “Par Satversmes tiesu jūtamies diezgan droši. Iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu vērtējot, Satversmes tiesa ļoti detalizēti aprakstīja vērtējumu un viedokli par to, kam ir jānotiek pirms lēmuma pieņemšanas par reformu. Pirmkārt, par to, ka šo lēmumu pieņemšana ir Saeimas atbildība. Satversmes tiesa deva arī savu interpretāciju par vietējo pašvaldību hartā paredzēto uzdevumu sniegt konsultācijas ar pašvaldībām par šīm izmaiņām. Gan Ministru kabinets, gan arī Saeima uzklausīja pašvaldības. Visām pašvaldībām tika prasīts viedoklis! Bija arī kopīgie principi, pēc kā pašvaldību teritorijas tiek veidotas, un šie principi tika arī pamatā ievēroti,” sacīja Pūce.

    Gaidāms, ka vairumu pašvaldību iesniegumu Satversmes tiesa saņems līdz vasaras beigām, lai pietiktu laika sagaidīt lēmumus un kādas iespējamas izmaiņas līdz nākamvasar notiekošajām pašvaldību vēlēšanām. Pēc tām darbs jāsāk jau apvienotajiem novadiem.

    KONTEKSTS: 

    Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

    Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti