"Aizplūšana nav mazinājusies, tā sajūta ir tāda, ka aizplūst aizvien vairāk jaunie un stiprie, kas ir pats bēdīgākais. Visam tam kā sekas iestāsies brīdis, kad sāksies pretējais process, kad ieplūdīs citi tajā vietā, un tas būs daudz sarežģītāk, kā apturēt aizbraukšanu," uzskata prezidents.
Viņš uzskata, ka politiskajā līmenī netiek darīts pietiekami. Bērziņš atgādināja politiķu solītos Pilsonības likuma grozījumus, kas paplašina dubultpilsonības iegūšanas iespējas. Tie solīti uz Ziemassvētkiem, bet joprojām nav pieņemti.
"Visur, kur es braucu, paceļas jautājums par dubultpilsonību bērniem. Diemžēl solījums uz gada beigām pieņemt netiek pildīts, tas ir ļoti būtiski, sevišķi jaunajiem, lai būtu skaidra iespēja tikt atpakaļ droši ar saviem bērniem. Nekavējoši tas ir nepieciešams. Ja nevarēja līdz Ziemassvētkiem, tad līdz Jāņiem, ceru, ka to izdarīs," pauda prezidents.
Vienlaicīgi vajadzētu fokusēties uz ekonomiskajiem jautājumiem, lai iedzīvotājus noturētu Latvijā. Būtisks ir izglītības jautājums. "Vakances drīz būs tikpat, cik bezdarbnieku. Skaidrs, ka to var risināt ar izglītību," norādīja Bērziņš.
Bērziņš nesen, sakot uzrunu 25.martā, kad pieminēja politiski represētos, arī runāja par emigrācijas apjomiem. Viņš salīdzināja, ka valsti pašlaik atstājuši tik daudzi tūkstoši iedzīvotāju, kā 25.martā 1949.gadā.
"Vai mēs esam sasnieguši visu, ko cerējām un gribējām sasniegt? Pēc 22 gadu un piecu dienu neatkarības vēl esam situācijā, ka ik pa diviem gadiem Latviju atstāj atkal cilvēki, kas grib sevi pierādīt un dzīvot labā pasaulē, apmēram tikpat, cik 1949.gadā tika izvesti šajās dažās dienās. Šeit ir liels jautājums, kā mēs rīkosimies tālāk, lai šo procesu apturētu. Ja mums tas neizdosies, tad nepaies desmit gadu un būs jādomā, vai ir vēl mums neatkarīga Latvija vai nav," sacīja prezidents.
