Labrīt

Jaunais Stradiņa slimnīcas vadītājs gatavs reformēt sarežģīto atalgojuma sistēmu

Labrīt

Pamest darbu Lielbritānijā, lai pārnestu pieredzi uz Latviju: Kristīnes Dambes stāsts

Ar Garkalnes domes svētību zemju īpašnieki Lielā Baltezera ūdenī ceļ žogus

Pretēji likumam zemju īpašnieki Lielā Baltezera ūdenī ceļ žogus un aizšķērso tauvas joslu

Zvejniecības likumā ir nepārprotami noteikts, ka gar publisku ezeru krastiem ir desmit metru tauvas josla, kas jāatstāj brīvai piekļuvei ikvienam interesentam. Turklāt likums arī paskaidro, ka tauvas josla mainās, ja dabiski mainās ūdenslīnija. Taču Lielā Baltezera krastos zemju īpašniekiem ir cits viedoklis, un ar Garkalnes domes svētību viņi ezera krastā sacēluši žogus, būtībā liedzot gar ezeru pārvietoties sausām kājām.

Lielā Baltzera krasti ir izteikti lēzeni un platā joslā apauguši niedrēm, bet šajā gadalaikā ūdens līmenis pakāpies, un viļņi bangojas arī niedrēs, kas vasarās mēdz atrasties sausumā. Lielais Baltezers atrodas divu pašvaldību teritorijās – Ādažu novadā un Garkalnes novadā. Un, lūkojoties no ūdens puses, atšķirības abās administratīvajās teritorijās ir būtiskas – Ādažu pusē gar krastu redzama mežaina ainava, kamēr Garkalnē Lielais Baltzers sitas pret privātīpašumu žogiem. Vietumis redzams, ka sētmale nokrauta lieliem akmeņiem, un var secināt, ka ūdens līmenis tur regulāri ir tik augsts, tāpēc īpašumi tiek sargāti no izskalošanas.

Gar ezera krastu bez gariem gumijas zābakiem un riska iegāzties ūdenī paiet nav iespējams.

Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zvejsaimniecības departamenta direktora vietniece, skaidro, ka Zvejniecības likuma pirmajā pantā tauvas josla definēta kā sauszemes josla gar ūdeņu krastu, un tā paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām, kā arī gājējiem. Likumā ir noteikts, ka tauvas joslas platums tiek skaitīts gar upju un ezeru lēzeniem krastiem, sākot no normālās ūdenslīnijas. Gājējiem jāvar desmit metru platā joslā brīvi pārvietoties jebkurā gadalaikā.

Garkalnes novada pusē ezera krastā ir vēl daži neapbūvēti zemes gabali, taču arī tādos īpašnieka izpratne par tauvas joslu atšķiras no likumdevēja noteiktās. Tāds, piemēram, ir īpašums “Zvaigznīši”, gar kuru ir izveidots drāšu pinuma žogs. Pašlaik tas iestiepjas tālu ūdenī, un piekļuve tauvas joslai ir liegta. Uzfilmēto video no turienes Latvijas Radio parādīja Zemkopības ministrijas speciālistei Bārtulei.

“Protams, šādi tiek aizšķērsota dabiskā tauvas josla. Tur nav iespējams kājāmgājējiem un makšķerniekiem pārvietoties.

Par tauvas joslas aizšķērsošanu Aizsargjoslu likums paredz, ka zemes īpašnieks nedrīkst tauvas joslas robežās traucēt gājēju pārvietošanos, kā arī uzlikt žogu vai citus šķēršļus,” saka Bārtule un piekrīt, ka pašvaldības kompetence un pienākums ir to kontrolēt.

Pirms kāda laika cīņu pret konkrētā īpašuma iežogošanu aizsāka kaimiņos dzīvojošais Tomass Rubulis: “Mēs jau pašā sākumā, kad šo žogu būvēja, norādījām, ka faktiski klaji netiek ievērota ne tauvas josla, ne aizsargjosla piecdesmit metru platumā. Jo šajos piecdesmit metros, kas ir aizsargjosla ap Lielo Baltezeru, nevar darīt pilnīgi neko. Nevar būvēt žogus, kas ir ar iebetonētiem stabiem zemē, kā šinī gadījumā ir izdarījis īpašnieks.

Garkalnes dome izliekas to neredzam un saka, ka viss ir likumīgi, ka satraukumam nav pamata, argumentējot to, ka, ja ūdens līmenis ir cēlies, iedzīvotājiem tur nav jāstaigā.”

Garkalnes dome tauvas joslu interpretē pēc sava prāta. Būvvaldes vadītājs Jānis Dambis rakstiskā atbildē trauksmes cēlējiem iedzīvotājiem janvārī atgādina, ka pērnajā vasarā pašvaldības speciālisti tur uzlikuši tā dēvēto reperi, ar ko atzīmēts Baltezera vidējā līmeņa atskaites punkts. Dambis skaidro:

“Lielā Baltezera tauvas joslas platums ir desmit metru. Īpašumā “Zvaigznīši” žogs gar robežu nav uzbūvēts tauvas joslā, jo atrodas vairāk nekā desmit metru attālumā no repera – ezera vidējā līmeņa atskaites punkta. Būvvalde konstatē, ka saņemtā informācija par žoga atrašanos tauvas joslā nav apstiprinājusies, tāpēc nav pamata sākt administratīvo lietvedību par žoga patvaļīgu būvniecību.”

Pašreizējais Garkalnes mēra pienākumu pildītājs Guntars Kniksts no “Vienotības” savai būvvaldei piekrīt.

“Problēmas ir bijušas, ir jaukti nost žogi – ik pa brīdim būvvalde un pašvaldības policija tādas lietas pārbauda. Īpašumam “Zvaigznīši” jau pagājušajā vasarā, kad īpašnieks savā zemesgabalā uzlika žogu, bija būvvaldes atzinumus, ka atbilda likumā noteiktajām normām,” norāda Kniksts.

Garkalnes domes opozīcijas deputāte Inese Andersone no Nacionālās apvienības mērijai nepiekrīt. Viņa arī atgādina, ka tiesa jau ir likusi citos gadījumos pašvaldībai ar bardzību vērsties pret ezera krastu apbūvēšanu.

“Par žogu apkārt Baltezeram ir vēl viens spriedums, par ko neesmu dzirdējusi, ka pašvaldība būtu to izpildījusi, bet kam termiņš bija janvāra beigas.

Tāpat es arī esmu saņēmusi no iedzīvotājiem informāciju, ka viņi ziņojuši izpilddirektorei un arī Valsts vides dienestam par jaunu pārkāpumu tauvas joslā par nelikumīgu celtniecības atkritumu izbēršanu un uzbēruma izveidošanu Lielā Baltezera krastā no Muižnieku ielas puses. Šobrīd pašvaldība lēmusi par labu īpašniekiem, lai viņi varētu neveikt lēmuma pilnu izpildi. Ļoti ceru, ka šeit būs tiešām taisnīgs lēmums, un tas būs precedents arī visiem pārējiem, ka nedrīkst likumus neievērot,” atklāj Andersone.

Tikmēr bez savdabīgas likuma interpretācijas iztiek Ādažu novads, kura teritorijā atrodas otra Baltezera daļa. Mērs Māris Sprindžuks no Reģionu apvienības skaidro, ka dome vēsturiski stingri noteikusi, ka 50 metru aizsargjoslā nekāda būvniecība nav pieļaujama. Ādaži grib, lai ezera krasti būtu zaļi.

Māris Sprindžuks uzsver: “Un arī, atrodoties ūdenī, to starpību var redzēt – Ādažu puse ir tāda dabiskāka, kaut arī tur visur pa perimetru ir apbūve. Garkalnes pusē ir tāda stipri lepnāka un blīvāka apbūve tuvāk ūdenim.

Ādaži noteikumus tur stingri, un cilvēki tos respektē, tāpēc lielu problēmu nav bijis.

Pēdējā bija tiesvedība ar Magoni [bijušais Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis –red.]. Bija pašvaldības lēmums, ka jānojauc lapene, bet tad notika tā visa Latvijas Dzelzceļa epopeja, bija tiesvedība, un, ja nemaldos, tas īpašums ir arestēts. Tur ir valsts ķepa pa virsu, līdz ar to šobrīd process ir iekonservējies."

Ādaži arī plāno, kā Lielā Baltezera krastus padarīt iedzīvotājiem pieejamākus, tādēļ pašvaldībai ir plāns par takas izveidi gar ezera krastu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša Latvijas Radio savukārt norādīja, ka jautājumus attiecībā uz konkrētu prettiesisku būvniecību iedzīvotāji var risināt apstrīdot un pārsūdzot attiecīgos lēmumus. "Ministrija bieži vien ir ierobežota savā rīcībā, jo šādus individuālos lēmumus nevar ietekmēt. Tas ir administratīvā procesa jautājums. Tas ko mēs varam darīt - vienmēr iesaistāmies, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Prasām pašvaldības viedokli un aicinām risināt situāciju kā normatīvie akti pieprasa," sacīja Oša.

VARAM pārstāve Ilze Oša par iedzīvotāju iespējām apstrīdēt pašvaldības lēmumus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt