Pēc Kariņa teiktā, 2023. gada valsts budžeta projekts ir viens no posmiem reformu īstenošanā.
"Ekonomikas transformācija – panākot augstas pievienotās vērtības eksporta īpatsvara būtisku pieaugumu mūsu tautsaimniecības kopējā apjomā – ir īstenojama šīs Saeimas laikā, ja mēs kopā mērķtiecīgi uz to strādājam. Ja 13. Saeimas lielākais veikums bija administratīvi teritoriālā reforma, kas pilnveidoja pašvaldību darbību, to koncentrējot lielākos novadu centros, tad 14. Saeimas lielākās reformas ir īstenojamas izglītībā un veselības aprūpē, lai jaunos novadu centrus papildinātu ar sakārtotu veselības aprūpes un izglītības sistēmas infrastruktūru. Sakārtojot šīs sistēmas, papildu ieguldījumi tajās kļūs ar aizvien lielāku pievienoto vērtību," atzīmēja Kariņš.
Premjers norādīja, ka abu sistēmu sakārtošana palielinātu izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un novērstu pastāvošo nevienlīdzību.
Kariņš uzrunā Saeimā arī norādīja, ka valdības galvenās prioritātes – drošība un aizsardzība, veselības aprūpe, izglītība un zinātne – atspoguļojas 2023. gada valsts budžeta likumprojektā un to īstenošana veicinās ekonomikas transformāciju, kas ir valdības galvenais mērķis šīs Saeimas pilnvaru laikā.
KONTEKSTS:
Tā kā pēc 14. Saeimas vēlēšanām valdības izveide ieilga, pērn netika pabeigts darbs pie 2023. gada budžeta. Tāpēc līdz tā pieņemšanai spēkā ir tehniskais budžets.
7. februārī valdība pabeidza darbu pie budžeta projekta, paredzot, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Svarīgākās prioritātes tajā – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Vairāk nekā trešdaļa no kopējiem izdevumiem paredzēti sociālajai aizsardzībai.
Nu Saeima sākusi skatīt 2023. gada valsts budžeta projektu. Sagaidāms, ka parlamentā būs ne mazums diskusiju un priekšlikumu.
