Labrīt

Ģimenes spiestas aizbraukt no Latvijas bērnu ar īpašām vajadzībām nākotnes vārdā

Labrīt

Otro gadu notiks Vēsturisko dārzu dienas

Politologs: Nereti Egila Levita runās teiktais ir atšķīries no reālas rīcības

Politologs par Levita pirmo gadu amatā: Solījums būt tautas prezidentam nav piepildījies

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita solījums būt visas tautas prezidentam pagaidām nav piepildījies. Tā Levita darbību pirmajā gadā Latvijas Valsts prezidenta amatā intervijā Latvijas Radio vērtēja politologs Juris Rozenvalds.

Viņš sprieda, ka pēc Levita ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā vismaz daļā Latvijas sabiedrības bija lielas cerības, ka Latvijai būs prezidents, par kuru nebūs jākaunas, un tas tā arī notika. 

Kopumā Levits Valsts prezidenta amatā ir gana iznesīgs, ir labs runātājs, prezidents – intelektuālis, vērtēja Rozenvalds.  

Levits ir bijis gana aktīvs starptautiski – Latvijas prezidents pēc zināma pārtraukuma tika uzaicināts uz prestižo pasaules ekonomikas forumu Davosā. "Viss vairāk vai mazāk ir kārtībā, bet mazliet citāda situācija ir, ja runā par iekšpolitiku," teica Rozenvalds.

Prezidents arī Latvijā bijis ļoti aktīvs – bijušas kopumā 139 uzstāšanās, vairāk to bijis gada pirmajā pusē, mazāk – otrajā pusē. Tas ir saprotami saistībā ar Covid-19 izplatību šā gada sākumā.

Vērtējot prezidenta darbību, problēma, pēc politologa teiktā, ir tā, ka prezidenta rīcība mēdz neatbilst paša iepriekš noteiktajiem mērķiem. Piemēram,

Levits iestājas par tiesiskumu, taču apstiprināja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, kas bijis "ar baltiem diegiem šūts".

Rīdzinieki neizjuta atkritumu apsaimniekošanas problēmas pilsētā, piebilda Rozenvalds.

Tāpat Levits kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu akcentējis nepieciešamību veicināt vietējo piederību, bet vienlaikus viņš bijis viens no galvenajiem, kas virzījis likumprojektu par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Šis likums dodot "neapšaubāmu  prioritāti" Saeimā pārstāvētajām partijām.

Vēl Levits akcentējis mediju neatkarību, taču vienlaikus no Rīgas pils nācis priekšlikums, kas raisījis neizpratni arī Eiropas raidorganizāciju asociācijā. Pēc kritikas piedāvāta alternatīva kritizētajai normai par leģitīmo ietekmi sabiedriskajos medijos.

Pēc politologa teiktā, Levits savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas solīja būt visas Latvijas tautas prezidents, bet tas reāli pagaidām nav piepildījies.

Levits darbojas nevis kā arbitrs, kas stāv pāri politiskiem strīdiem, bet gan rīkojas atbilstoši koalīcijas vēlmēm, uzskata Rozenvalds.

Viņaprāt, Levita galvenā problēma amatā ir tas, ka aiz spilgtiem vārdiem mēdz nesekot darbība. Taču to var mainīt – Levits var kļūt aktīvāks prezidenta amatā, ko, pēc Rozenvalda domām, arī lielākā daļa Latvijas sabiedrības gaida.

Savukārt domnīcas “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka pauda, ka Egils Levits ir viedokļa līderis un tas ir pozitīvi.

“Levits ir ieņēmis citiem Latvijas prezidentiem līdz šim netipisku vietu Latvijas valsts struktūrā. Tā kā Latvijas valsts centrālā ass un dažādu partiju interešu samierinātājs. Viņa prezidentūras laikā ir bijuši arī daži spraigi momenti. Piemēram, ļoti skarbais (prezidentam neraksturīgi skarbais) vērtējums Ģenerālprokuratūras darbam. Tāpat bija acīmredzami, ka viņam bija cits skatījums, kā tiek veidota administratīvi teritoriālā reforma,” norādīja Kažoka.  

Vienlaikus eksperte norāda, ka Levitam nav izdevies izveidot dialogu ar krieviski runājošo sabiedrības daļu. Un vismaz pagaidām viņam labāk izdodas uzrunāt cilvēkus, kuri cieši seko līdzi politikai, ir viedokļu līderi un sabiedrības elite, bet ne tik teicami prezidentam sokas ar vienkāršo cilvēku uzrunāšanu.

KONTEKSTS:

Levits par Valsts prezidentu tika ievēlēts 2019. gada 29. maijā. Par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Levits uz prezidenta amatu kandidēja otro reizi – 2014. gadā viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levits pēc stāšanās Valsts prezidenta amatā norādīja, ka savā darbā vēlas domāt par trīs darbības virzieniem – solidaritāti, piederību un ilgtspējību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti