Panorāma

Panorāma

Panorāma

E. Levits Davosā tiekas ar Dienvidāfrikas ministri

Prezidenta priekšlikumi nepatīkami pārsteidz medijus

Prezidenta priekšlikumi nepatīkami pārsteidz medijus

Vienkāršota sabiedrisko mediju valdes locekļu atlaišanas kārtība, mediju padomes iecelts galvenais redaktors un vairāki citi valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumi jaunajam sabiedrisko mediju likumam nepatīkami pārsteiguši pašus medijus. Skeptiski uz vairākiem prezidenta ierosinājumiem raugās arī politiķi.

Levits jau kopš ievēlēšanas ir ļoti daudz runājis par Latvijas mediju telpu, īpaši uzsverot nepieciešamību stiprināt sabiedriskos medijus. Tagad viņš arī paudis savu viedokli par izstrādes gala stadijā esošo jauno sabiedrisko mediju likumu.

Levits iebildis pret Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas redakciju apvienošanu, uzsverot, ka tas samazinātu informatīvās telpas daudzveidību. Tāpat prezidents arī uzsvēris, ka ir jāatrod veids, kā nodrošināt, ka sabiedriskajiem medijiem ir stabils, prognozējams budžets, kura apmērs nav ik gadu atkal no jauna atkarīgs no politiķu labvēlības. Prezidents uzskata, ka jaunajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jeb SEPLP jāsastāv no trim cilvēkiem, no kuriem tikai vienu virzītu Saeima. Bet ne visus prezidenta priekšlikumus mediji atbalsta.

"Daži no šiem priekšlikumiem, mūsuprāt, vājina sabiedriskos medijus un stiprina tieši uzrauga pilnvaras," norādīja LTV Programmu daļas direktore Rita Ruduša.

Prezidents rosinājis, ka medija galvenais redaktors jāieceļ nevis attiecīgi Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio valdei, bet padomei. Levita viedokli par medijiem atbildīgās komisijas deputātiem skaidroja viņa padomniece Sarmīte Ēlerte:

"Mēs nevaram pieņemt, ka ir kaut kāda jau zināma valde, kurai uzticas kolektīvs. Varbūt būs tieši otrādi, būs padome, kam uzticas kolektīvs, un vilks ar lāci būs apmainījies vietām."

"Žurnālistu uzticība no ārpuses ieceltam galvenajam redaktoram būtu sagrauta..." norādīja Ruduša.

Ne Latvijas Televīzija, ne Latvijas Radio Levita priekšlikumu neatbalstīja, bet par spīti tam un arī komisijas vadītājas iebildumiem, deputātu vairākums nobalsoja par šo jautājumu vēl lemt, kad būs skaidrāks jaunās sabiedrisko mediju padomes sastāvs. Tāpat mediji kritizē prezidenta ierosinājumu svītrot no padomes locekļu atlaišanas pamatojuma netiešu ietekmi uz redakcionālo neatkarību, atstājot likumā tikai tiešu ietekmi.

"Tieša ietekme. (..) Tas tad ir brutāli, acīmredzami. Un diez vai kāds mūsdienās šādu rīcību atļautos, bet tieši netieša ietekme ir iespējamākais veids," komentēja LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Savukārt mediju valdes locekļu atlaišanai, pēc prezidenta domām, pietiek ar mediju uzrauga viedokli, ka tas nepilda savus pienākumus, un citi pierādījumi nav nepieciešami. Šo Levita ierosinājumu gan deputāti noraidīja. Tieši šādā, medijiem un sabiedrībai neskaidrā veidā, 2018. gada pēdējā darba dienā tika atlaisti divi Latvijas Televīzijas valdes locekļi.

"Ja padome uzskata, ka valde nepilda kvalitatīvi savu darbu, tad padomei ir tiesības šo valdi atlaist," prezidenta viedokli pauda padomniece Ēlerte. Viņa arī atgādināja, ka Latvijā ir bijusi ļoti slikta pieredze ar amatpersonām, kuras nav iespējams atlaist, pat tad ja tās nepilda savus pienākumus.

Pēc Ēlertes teiktā, prezidenta iecerētajā sastāvā jaunā sabiedrisko mediju padome būtu tik neatkarīga un profesionāla, ka iepriekšminētie priekšlikumi mediju redakcionālo neatkarību neapdraudētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti