Par Valsts prezidentu ievēlēts Vējonis. Teksta tiešraides arhīvs

Trešdien 12.Saeima ārkārtas sēdē vēlēs nākamo Valsts prezidentu, izvēloties no četriem izvirzītajiem kandidātiem, un sabiedriskie mediji piedāvā sekot līdzi jaunākajām ziņām, reportāžām, diskusijām, komentāriem un tiešraidēm visas dienas garumā. Seko līdzi arī  Latvijas Radio tiešraidei un LTV video tiešraidei.

Uz amatu pretendē opozīcijas partijas, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, opozīcijas partijas „Saskaņa” izvirzītais deputāts Sergejs Dolgopolovs, Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālas apvienības virzītais jurists, ES Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Latvijas Radio raidījumā "Kruspunktā" vērtēti visu četru valsts prezidenta amata kandidātu līdz šim paveiktā plusi un mīnusi.

Šonedēļ Saeimas kuluāros kā reālākie tiek apspriesti divi varianti: iespēju par valsts prezidentu ievēlēt Vējoni vai arī variantu, ka neviens no kandidātiem  netiek ievēlēts un jārīko jaunas vēlēšanas.

Trešdien  notiks aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā vēlēšanu kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, 10 – 15 dienu laikā rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Pirmajā kārtā par Dolgopolovu sola balsot visi 24 „saskaņieši”, un par Bondaru – 7 „ reģionāļi”. Vējoni atbalsta visa ZZS frakcija un daļa „Vienotības” deputātu un viņš varētu saņemt aptuveni 32 balsis, savukārt par Levitu solīja balsot aptuveni 25 parlamentārieši - Nacionālās apvienības deputāti, daļa „ Vienotības” pārstāvju un viens „No sirds Latvijai” (NSL) deputāts Ringolds Balodis.

Pārējā NSL frakcija solīja neatbalstīt nevienu no četriem kandidātiem. Arī  „Saskaņa”  un LRA sola neatbalstīt citus kandidātus arī nākamajos balsojumos, ja viņu kandidāts izkritīs. Taču Saeimas kuluāros neizslēdz, ka kāds no opozīcijas deputātiem vēlēšanu dienā tomēr var izšķirties par atbalstu kādam no kandidātiem.

Valsts prezidenta amata kandidāti īsā sarunā ar LTV raidījumu "Rīta Panorāma" trešdienas rītā apgalvo, ka ir pārliecināti par savām izredzēm vai arī atturīgi izsakās par iespējamajiem scenārijiem Valsts prezidenta vēlēšanās.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) sacīja, ka rēķinās ar visu ZZS un daļas partijas "Vienotība" deputātu balsīm - kopsummā aptuveni 35 balsis.

Arī Nacionālās apvienības izvirzītais kandidāts Egils Levits savas izredzes vērtēja augstu. "Es domāju, ka izredzes ir labas," uzsvēra Levits, piebilzdams, ka jauno prezidentu, visticamāk, ievēlēs trešdien. Viņš arī piebilda, ka visus likumprojektus vērtēs, balstoties uz principu, vai likumu izmaiņas nevienlīdzību palielinās vai samazinās - ja nevienlīdzība pieaugs, tad šādu likumporojektu liks pārstrādāt.

Savukārt Mārtiņš Bondars (LRA) pauda, ka viņam svarīgākie jautājumi kā prezidentam būtu nacionālā drošība un ekonomiskā attīstība. Tāpat viņš solīja ņemt vērā tautas viedokli, jo tur slēpjoties prezidenta vara.

Taču visatturīgākais savās progniozēs bija Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa"). Viņš atturējās prognozēt, kurš kļūs par nākamo prezidentu. Tāpat Dolgopolovs atteicās sacīt, kāds varētu būt viņa pirmais lēmums kā Latvijas prezidentam.

Saeimas deputāti trešdienas rītā LTV "Rīta Panorāma" apgalvo, ka balsos tā, kā jau iepriekš nolemts. Vieni norāda, ka atbalstīs savas partijas izvirzīto kandidātu, citi atkārto, ka neatbalstīs nevienu no izvirzītajiem kandidātiem.

Piemēram, Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda, ka ZZS atbalstīs Vējoni, kurš ir gatavs kandidēt arī vēlēšanu otrajai kārtai. "Raimonds Vējonis ir netieši paudis gatavību startēt nākamajās vēlēšanās," uzsver Līdaka.

Arī Rihards Kols (VL / TB-LNNK) atkārtoja, ka Nacionālā apvienība atbalstīs Egilu Levitu, kas esot vispiemērotākais no visiem izvirzītajiem kandidātiem. Turklāt Levits esot piemērotais kandidāts valsts un tautas interesēs.

Mārtiņu Bondaru (LRA) solīja atbalstīt viņa partijas biedrs Artuss Kaimiņš. Viņaprāt, Bondars esot visuzticamākais no visiem kandidātiem. Piemēram, Levits viņu esot piemānījis, jo neesot atnācis uz Kaimiņa vadīto raidījumu "Suņa būda". Viņš arī pauda gatavību filmēt ar savu personisko kameru Saeimas debates, ja vien tas būs jurudiski iespējams. "Ļoti atbildīgs. Tas ir pirmkārt. Jā, es filmēšu. Taču man "fiksi" ir jānoskaidro, vai es drīkstu publiskot [safilmēto] pirms prezidenta ievēlēšanas,"  klāstīja Kaimiņš.

Partijas "Vienotība" deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka partija noteiktos apstākļos pilnā sastāvā varētu atbalstīt Levitu vai Vējoni. Tiesa, esot skumji, ka koalīcijas partijas neesot spējušas vienoties par kopīgu kandidātu.

Visbeidzot, partijas "Saskaņa" Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka "Saskaņa" ir disciplinēta partija. Tā atbalstīs Dolgopolovu un pēc tam balsojumā nepiedalīsies. Viņaprāt, ir nepieļaujami, ja opozīcijas deputāti no pozīcijas deputātu puses netiek uzklausīti, lai arī opozicionāriem ir tādas pašas tiesības un mandāts kā pozīcijai.

Savukārt Gunārs Kūtris (NSL) pauda atbalstu aizklātam balsojumam prezidenta vēlēšanās, jo tas pēc būtības esot demokrātiskāks.

 

Plkst. 8.45 pie Saeimas ēkas viss ir mierīgi, un cilvēki steidz savās ikdienas gaitās. Bija paredzēts, ka šajā laikā ļaudis varētu pulcēties uz atbalsta akciju NA izvirzītajam kandidātam Egilam Levitam. Tomēr Latvijas Radio no notikuma vietas ziņo, ka patlaban ieradušies vien daži vīri par kuru atbalstu Levitam liecina NA nozīmītes.

 

Aptuveni 50 cilvēku pulcējušies pie Saeimas ēkas, lai atbalstītu Levitu. Viņi skandē dažādus saukļus un aicina deputātus atbalstīt Levitu, vēsta LTV.

LTV vēsta, ka debatēm pieteikušies aptuveni 40 deputāti.

Mandātu un ētikas iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka visi četri kandidātu atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem. 

“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa debatēs uzsvēra, ka koalīcijas partijas izvirzījušas divus cienījamos kandidātus – Levitu un Vējoni, un “Vienotība” balsos par viņiem.

“Esam nemainīgi iestājušies par atklātu balsošanu, un gribu cerēt, ka neviens neizmantos aizklātu balsojumu, lai teiktu vienu un rīkotos citādi,” sacīja Āboltiņa.  

Šajā trauksmainajā laikā prezidentam jāpastāv uz aizsardzības budžeta kāpināšanu līdz 2% no IKP, neatkāpjoties no Latvijas kā NATO dalībvalsts saistībām. Un arī tikai stiprinot mūsu iekšējais aizsargspējas, mediju vidi un informatīvu telpu, varam izvairīties no provokācijām, uzsvēra Āboltiņa, norādot, ka prezidentam, jābūt Saeimas un valdības sabiedrotam šo jautājumu risināšanā, tāpat prezidentam jāpalīdz saliedēt sabiedrību.

Prezidentam jāspēj uzrunāt ikvienu valsts iedzīvotāju, neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumu līmeņa un sarunvalodas ģimenē, prezidentam jāspēj pie sarunu galda aicināt visus Saeimas ievēlētos politiskos spēkus, jo aiz katra no tiem stāv vēlētāji – mūsu valsts pilsoņi, uzsvēra Ābotliņa.

“Mēs gribam redzēt prezidenta amatā valstsvīru, ne vien vārdos, bet darbos,” sacīja Āboltiņa, tāpēc viņa aicināja deputātus pieņemt lēmumu atbildīgi, un, kad kāds būs ievēlēts, cienīt un atbalstīt jauno Valsts prezidentu.

Deputāts Rihards Kols (NA)  debatēs norādīja, ka valstij nepieciešams valstsvīrs, kurš būs uzticīgs tautai, eiropeisks Latvijas patriots, kurš katrā savā darbībā iemieso tās vērtības, kas mums ir svarīgas, – demokrātija, taisnīgums, tiesiskums, drošība.

Kols pauda pārliecību, ka Levits ir atbilstošākā kandidatūra, viņš būtu tas prezidents, kas palīdzētu veidot labāku, drošāku un saliedētāku Latviju.

 Kols arī norādīja, ka deputātiem jāizlemj, kādu politiku grib veidot – cinisku, uz sarunāšanām, pa kaktiem panāktu vienošanās politiku vai atklātu un godīgu.

Kamēr tautas kalpi pieteikušies rindā uz debatēm,  eksperti par viņu darbu ir skeptiski.

“Sejās ir rakstīts, ka rezultāta šodien nebūs,” Latvijas Radio sacīja politoloģijas doktore Ilze Ostrovska.

Tam piekrīt arī  žurnāliste Baiba Strautmane, norādot, ka deputāti ir ķērušies pie formālā darba.

Deputāts Raivis Dzintars arī aicināja atbalstīt Egilu Levitu, norādot, ka “balsot pret visiem, cerot uz nākamajām [vēlēšanu] kārtām, ir spēlēt krievu ruleti, tā būtu paļaušanās uz nejaušību”. 

 

Zaļās partijas deputāts Ingmārs Līdaka savukārt aicināja atbalstīt Vējoni, atgādinot, ka viņam ir plaša pieredze valsts darbā, un viņš vairākkārt pierādīja, ka spēj gūt panākumus savā darbā. Piemēram, kad viņu iecēla par aizsardzības ministru, daudzi teica, ka tas ir bruņoto spēku beigu sākums, taču viņš pierādīja, ka spēj būt labs ministrs.

Vējonim ir tik daudz latviska spīta un pašcieņas, ka viņš kļūtu par lielisku prezidentu un pierādītu - velti šaubījāties, uzsvēra Līdaka.

“[Šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām] nav vairs izteikta scenārista. Solvita vairs nekontrolē scenāriju savējiem, zemnieki vairs savējiem,” Latvijas Radio diskusijā par vēlēšanām sacīja sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Rozenvalds par Valsts prezidenta vēlēšanu shēmotājiem un scenāristiem

     Latvijas Reģionu apvienības deputāte Nellija Kleinberga aicināja atbalstīt LRA virzīto kandidātu Mārtiņu Bondaru, jo viņš “bauda vislielāko tautas atbalstu”. Tāpēc Kleinberga  aicināja deputātus ieklausīties sabiedrības viedoklī.

    “Spriežot pēc ģīmjiem ir neliela daļa, kas zina, kas nāks un uzvarēs otrajā kārtā,” Latvijas Radio diskusijā pauda politoloģe Ilze Ostrovska.

     

    Pagaidām lakoniskākais debatēs bija “Saskaņas” deputāts Valērijs Agešins, kuram nebija nepieciešama pat viena minūte. Viņš aicināja balsot par pieredzējušāko kandidātu, norādot, ka tieši  saskaņa ir tas, kas nepieciešams valstij.  

    Debatēs iesaistījās arī viens no kandidātiem – Mārtiņš Bondars (LRA), kurš pauda gandarījumu, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē notiek atklātas debates ar sabiedrību par Valsts prezidenta amata kandidātiem.

    Līdzdalības platforma Mansprezidents.lv pierādīja, ka tauta vēlas pārmaiņas, vēlas prezidentu, ar ko lepoties, pauda Bondars. Viņš arī pateicās pārējiem kandidātiem par uzdrīkstēšanos un partijām par atbalstu,


    “Par labāko Valsts prezidentu, par Latviju!” runu noslēdza Bondars. 

    Debates noslēdzās un sākās balsošana. 

    Tiesību eksperts Mārtiņš Mīts ieradies pie Saeimas, lai paskatītos, kādas ir pilsoniskās aktivitātes. Viņš sarunā ar LTV pauda, ka arī šoreiz, tāpat kā pirms četriem gadiem sabiedrība izrāda savu ieinteresētību.

    Savukārt jurists Aivars Borovkovs LTV sacīja  - ja neievēlēs Levitu, tas nozīmēs, ka sabiedrība līdz šim prezidentam vēl nav izaugusi un nav gatava šādai kvalitātei.  

    Borovkovs arī pauda nožēlu, ka balsojums par prezidentu ir aizklāts, un “šis “latgalītes” process nonivelē cieņu pret Valsts prezidentu”. 

    Politikas procesu vērotājs Kristiāns Rozenvalds Latvijas Radio diskusijā piekrita Bondara debatēs teiktajam, ka debašu šogad par prezidenta amata kandidātiem tiešām bijis vairāk. Taču pēc Rozenvalda domām pietrūcis sarunas par prezidenta pienākumiem un tiesībām, un debates galvenokārt bija par cilvēkiem. 

    Kandidāti LTV atzina, ka rīts sācies mierīgi. Levits sacīja, ka viņš savas izredzes vērtē kā labas, tāpēc viņš ir mierīgs. Kandidāti atzina, ka viņus atbalsta ģimenes, un nevienam no viņiem līdzi nav nekāda veiksmes talismana.  


    Vējonim sola 35 balsis, Levitam - 26, Dolgopolovam - 24, Bondaram - 7

    Žurnāliste Elite Viedemane LTV prognozēja, ka trešdien notiks pieci balsojumi, līdz būs palicis tikai viens kandidāts. Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis savukārt norādīja, ka zīmīgs būs pirmais balsojums, kurš parādīs, vai kāds no kandidātiem savāc vairāk balsu nekā solīts.

    Lai gan deputāti vairākkārt aicināti nepubliskot savu balsojumu, un viens no kandidātiem, jurists Egils Levits iepriekš norādīja, ka šāda rīcība var būt pretrunā ar Satversmi, viens deputāts jau steidzies ar savu balsojumu informēt tviterī 

     

     

    Arī  ZZS deputāts Kārlis Seržants LTV ēterā atzina, ka  “ar drošu roku nobalsoja par Vējoni”. Seržants prognozēja, ka ar pirmo balsojuma kārtu nepietiks, lai ievēlētu prezidentu. “Dod Dievs, ka šodien tomēr sagaidīsim Valsts prezidentu,” sacīja Seržants. 

    Publicists Otto Ozols Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka šī Latvijai ir vēsturiska iespēja ievēlēt prezidentu - Egilu Levitu - kurš ir lielāks smagsvars par Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.

    Savukārt žurnālists Arnis Krauze norādīja - Bondars, Levits un Vējonis ir cienīgi ieņemt prezidenta krēslu. Savukārt par Dolgopolovu Krauze saka, ka laiks, kad uz augstiem amatiem varēja pretendēt bijušie Komunistiskās partijas instruktori, ir aizgājis.

    Uzņēmēja Baiba Rubesa Latvijas Radio diskusijā atzina, ka nav ne mazākās nojausmas, ko trešdien Saeima ievēlēs, bet ir kauns, ja deputāti nepiedalās vēlēšanās par prezidentu tikai tāpēc, ka starp kandidātiem vairs nav viņu favorīta.

    LRA deputāts Mārtiņš Šics LTV prognozēja, ka trešdien prezidentu neievēlēs.  Savukārt deputāts Artus Kaimiņš (LRA) LTV atzina, ka aizvien nav skaidrības, vai viņš var, vai nevar pēc rezultātu paziņošanas publiskot savu balsojumu, uz to viņam neviens nespēj atbildēt. “Tā kā būs, ko darīt - iet un noskaidrot,” rezumēja Kaimiņš. 

    Latvijas Radio diskusijā komentētāji atzīst, ka "No sirds Latvijai" deputātu rīcība ir dīvaina. Žurnālists Arnis Krauze sacīja, ka NSL vispār varēja paņemt brīvdienu un nenākt uz Saeimu. Publicists Otto Ozols uzsver, ka tā ir bezatbildīga rīcība, taču politiķi nedrīkst būt bezatbildīgi.

    “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa Latvijas Radio 4 ēterā prognozēja, ka trešdien Valsts prezidenta vēlēšanas var beigties bez rezultāta.  

    “Ja pēc šodienas balsojuma izvēle nebūs izdarīta un ne Vējonis, ne Levits nesaņems atbalstu, mēs frakcijā apspriedīsim iespējas izvirzīt savus kandidātus. Viņu vārdi jau tika apspriesti – tā ir Sandra Kalniete un Artis Pabriks,” sacīja Āboltiņa.  

    “Mani pārsteidz, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir pieticīgs cilvēku skaits pie parlamenta. Varbūt, ka cilvēki ir noguruši, ir neticība,” Latvijas Radio pauda žurnālists Arnis Krauze un norādīja, ka no rīta bija sanākuši kādi 50 cilvēki, tagad praktiski nav neviena.

    Ieskats Saeimas debatēs pirms pirmā balsojuma: 

    Debates par Valsts prezidenta amata kandidātiem

       

      Tieši pusstundu, kā sākotnēji pieteikts, trešdienas rītā pie Saeimas nama mierīgi aizritēja atbalsta akcija «Par Egilu Levitu». Tās organizatori saistīti ar Nacionālo apvienību, kas paudusi atbalstu Levita kandidatūrai. Taču pie Saeimas bija arī ar politiskajiem spēkiem nesaistīti cilvēki, tajā skaitā nevalstisko organizāciju un inteliģences pārstāvji, kā arī aktīvi sociālo tīklu lietotāji.

      Pusdesmitos paredzētajai atbalsta akcijai «Par Egilu Levitu» pirmie aktīvisti pulcējās jau pirms deviņiem. Tie bija četri sirmi kungi, pie žakešu atlokiem piesprauduši Nacionālās apvienības simbolus.  

      Mirkli vēlāk līdz ar interesentu sarašanos drošības dienesti Jēkaba ielas posmu pie Saeimas galvenā nama norobežoja ar lentēm. Uz pasākumu ieradās daži desmiti aktīvistu, vairumam bija vienota stila atvērti bukleti, kuru priekšpusē atradās Levita attēli, kā arī uzraksts "Tautas vēstījums". Taču iztrūka organizatoru pieteiktais vienotais lietišķais stils, kas parādot inteliģenci. Bija arī daži plakāti ar saukli «Deputāt, ieklausies savā sirdsapziņā!». Deputātus ceļā no frakciju nama uz Saeimu sanākušie pavadīja ar bungu rīboņu un vienotu saukli.  

      Kamēr sanākušie skaļi sauca katram deputātam un aplaudēja, parādoties Levitam, turpat policistiem aiz muguras kāda kundze lamuvārdu artilērijas pavadībā pauda alternatīvu viedokli.

      Tūlīt pēc deputātu saiešanas Saeimas namā uz debatēm atbalsta pasākuma rīkotāji paziņoja, ka pasākums beidzies. Vairums izklīda, bet daži solīja sagaidīt vēlēšanu rezultātu.

      Pie Saeimas nama būt visas dienas garumā un atbalstīt Levitu sola arī vairāki aktīvi sociālo tīklu lietotāji, kas nav saistīti ar Nacionālo apvienību kā Levita virzītāju.  

      Kopumā akcija aizritēja bez starpgadījumiem.

       

      LTV korespondente Madara Līcīte ziņo, ka saskaņā ar neoficiālajiem rezultātiem:

      Par Raimondu Vējoni nobalsoja 34  deputāti,
      Par Mārtiņu Bondaru nobalsoja 6 deputāti
      Par Sergeju Dolgopolovu balsoja 23
      Par Egilu Levitu balsoja 24 

       

       

      Ekspolitiķis Jānis Jurkāns Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka neviens no pašreizējiem kandidātiem nekļūs par prezidentu. Viņam ir aizdomas, ka, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) varētu kļūt par prezidentu. Jurkāns arī kritiski izsakās par Levita zināšanām iekšpolitikā - prezidentam ir jābūt zinošam reģionu un citos iekšpolitikas jautājumos. Viņš bija atturīgs arī par Vējoņa kandidatūru - nav vēl gatavs tik augstam postenim. Jurkāna kritikai par Levitu gan uzreiz atbildēja publicists Otto Ozols, uzsverot, ka Levits ir braukājis pa Latviju.

      Oficiālie pirmās balsojuma kārtas rezultāti:

      Derīgas zīmes – 93, nederīgas -  6
      pret visiem balsojuši  5 deputāti

      Par Vējoni - 34, pret viņu  59
      Par Bondaru -  7, pret viņu 86
      Par Sergeju Dolgopolovu - 23, pret viņu 70
      Par Egilu Levitu – 24, pret viņu 69








       

      Publicists Otto Ozols Latvijas Radio diskusijā par simbolisku nosauca gandrīz identisko balsu skaitu par Levitu un Dolgopolovu. Pirmais no viņiem ir ļoti rietumniecisks, otrs - ļoti austrumniecisks. Tas parāda, cik divdabīga ir Latvija, sprieda Ozols.

      Nacionālā apvienība nav gaidījusi tik zemu atbalstu Levitam, ziņo LTV7. NA deputātus pārsteidz arī liels nederīgo vēlēšanu zīmju skaits.

      Dzejniece Inese Zandere par Valsts prezidenta vēlēšanām

      Levits uzskata, ka pirmajā kārtā deputāti balsojuši pēc sirdsapziņas. “Otrā kārta rādīs, vai deputāti pieturēsies pie šī kursa vai arī uzvarēs dažādas shēmas,” LTV7 sacīja Levits. 

      Deputāts Andrejs Judins (V), kurš tviterī publiskoja foto pierādījumus par savu balsojumu, LTV sacīja, ka neko nosodāmu šādā rīcībā nesaskata. Viņš klāstīja, ka aizklātais balsojums garantē, ka ikviens var balsot, kā uzskata par pareizu un viņam nav pienākuma atskaitīties, taču ikviens cilvēks ir tiesīgs stāstīt, kā viņš balsoja.

      Daži kolēģi to dara mutiski, bet es neredzu nekādu problēmu, ja ir kādi pierādījumi, tā ir loģiska rīcība, lai nebūtu nekādu spekulāciju, es to publiskoju, sacīja Judins.  

       


      Arī citi deputāti stāstīja, kā viņi nobalsojuši:




       

       


       

       

      Ints Dālderis (V), kurš atklāja, ka balsoja par Levitu, LTV atzina, ka būtu gatavs mainīt savu lēmumu, ja Levits kāda no kārtām izkrīt. Dālderis norādīja, ka, viņaprāt, Levits ir ļoti piemērots kandidāts, tāpēc izšķiršanās nebija grūta un viņš balsoja saskaņā ar savu sirdsapziņu. 

      Deputāts Ņikita Ņikiforovs (“Saskaņa”) LTV atzina, ka matemātika šobrīd nav labvēlīga nevienam no kandidātiem, un, ja kādā no nākamajām kārtām “Saskaņas” kandidāts Sergejs Dolgopolovs izkritīs, viņš balsos pret visiem pārējiem kandidātiem.

      Ir vairāki cilvēki, kas ir ieinteresēti, lai Levits izkristu ātrāk par Dolgopolovu, uzskata aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Viņš Latvijas Radio diskusijā norāda - ja uz balsojumu paliks gan Levits, gan Vējonis, tad situācija būs daudz nenoteiktāka. Un tad būšot jautājums , “vai Levita atbalstītāji būs gatavi mest kažoku vai ne”.



      LTV prognozes par prezidenta vēlēšanām: 

      “Ir jāsāk runāt par cita līmeņa politisko kultūru. Šis sīkpartiju līmeņa politiskais process parāda, ka politiskajai kultūrai noteikti ir jāmainās,” Latvijas Radio diskusijā sacīja Juristu biedrības prezidents Aivars Borovskovs. Viņš norādīja, ka “tā rēķināšana, kam tiks kāds labums, kādi amati, – tā ir tā lieta, kas nonivelē visu procesu”. Levits šīs  lietas varētu risināt, uzskata jurists, atzīstot, ka, iespējams, Latvijas sabiedrība līdz tādai politiskai kvalitātei nav izaugusi.

      Viņam iebilda aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, norādot, ka, viņaprāt, kandidātam gan būtu jānāk no politiskās vides, lai nebūtu lieku pārsteigumu par to, kas tur notiek. Vērtējot pirmās kārtas balsojuma rezultātus, Rajevskis prognozē, ka nav cerību, ka Levits būs prezidents. 

      Juristu biedrības prezidents Aivars Borovskovs par vēlēšanām

        Provizoriskie rezultāti:

         Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem arī otrajā kārtā prezidents nav ievelēts

        Pret visiem nobalsoja seši deputāti

        Par Mārtiņu Bondaru nobalsoja - 7
        Par Raimondu Vējoni balsoja - 34 
        Par Egili Levitu balsoja - 25 
        Par Sergeju Dolgopolovu balsoju - 24 


         

         

        “Sabiedrības ietekme bija diezgan būtiska šajās vēlēšanās, bet izskatās, ka tas atkal ieiet vecajās sliedēs, jo koalīcija lemj savā starpā, un argumenti ir, ka ir jāsaglabā kāds līdzsvars, vai arī sāksies juku laiki,” uzskata politologs Juris Rozenvalds.

        NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio pauda pilnīgu pārliecību, ka pilnīgi visi NA deputāti atbalsta Levitu. Tomēr par to, kā tālāk rīkoties, ja Levits izkrīt, NA uzklausīs paša Levita viedokli.

        Oficiālie otrās kārtas rezultāti:

        Derīgas vēlēšanu zīmes – 96 , nederīgas - 3

        Pret visiem nobalsoja seši deputāti

        Par Mārtiņu Bondaru nobalsoja - 7, pret viņu 89
        Par Raimondu Vējoni balsoja - 34, pret - 62
        Par Egilu Levitu balsoja - 25, pret - 71
        Par Sergeju Dolgopolovu balsoja - 24 , pret - 72

        Līdz ar to nākamajā, trešajā balsošanas kārtā vairs nepiedalās Mārtiņš Bondars. 





        Iedzīvotāju viedokļi par prezidenta vēlēšanām: 

        Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) atzina, ka par vēlēšanu rezultātiem ir gandarīts. Ja šodien prezidentu neievēlēs, viņš izvirzīs savu kandidatūru atkārtoti, Latvijas Radio 4 atzina Bondars.  

        Bondars arī atteicies komentēt, kā viņa partija rīkosies tālā un ko atbalstīs. Taču “nevienu koalīcijas kandidātu mēs neatbalstīsim,” sacīja Bondars. 

        Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) sarunā ar LTV  sacīja, ja viņš gaidītu šādu rezultātu, viņš nebūtu piedalījies vēlēšanās.

        Viņš stāstīja, ka frakcijā noskaņojums ir tāds, ka “mums nevajag koalīcijas prezidentu, bet Latvijas prezidentu”.  Bondars pauda cerību, ka beigās visi politiskie spēki nonāks pie sarunu galda, lai runātu par labāko Latvijas prezidentu.

        Bondars un viņa frakcijas biedrs Dainis Liepiņš Latvijas Radio dažādi komentēja partijas turpmāko rīcību Valsts prezidenta balsojumā. Bondars uzsvēra, ka "par nožēlu balsojumi ir aizklāti un mums nav tiesību atklāt, kā mēs balsosim". Viņš piebilda, ka nav svarīgi, vai prezidentu ievēl trešdien vai citā dienā. Savukārt Liepiņš uzsvēra, ka LRA neatbalstīs nevienu no trim atlikušajiem kandidātiem. Viņš pauda, ka Dolgopolovs un Vējonis nebauda sabiedrības atbalstu, savukārt Levitu nezina reģionos. Turklāt pašai koalīcijai ir iespējas savākt pietiekami daudz balsu, lai ievēlētu prezidentu.

        Bondara komentārs pēc otrās vēlēšanu kārtas

          Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece  (NA) LTV sacīja, ka jau pirms otrās balsošanas kārtas bija acīmredzami, ka šajā kārtā Bondars izkritīs, un tas nav pārsteigums.

          Viņa atklāja, ka jau ir uzrunāti kolēģi no citām frakcijām, lai atbalstītu Levitu. Mūrniece uzsvēra, ka gadījumā, ja Levits izkrīt, NA frakcija uzklausīs Levitu, un viņai personīgi ļoti svarīgs būs paša Levita viedoklis.

          Datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo LTV atzina, ka viņš vēlas prezidentu, ar kuru var lepoties, nevis izslēgt televizoru, viņu ieraugot. 

          Pēc Bondara izbalsošanas žurnāla "Ir" redaktore Nellija Ločmele Latvijas Radio diskusijā pauda, ka trešdien prezidentu neievēlēs.  Politoloģe Iveta Kažoka bija citās domās, norādot, ka tieši nākamais balsojums būs izšķirošs. Viņasprāt, iespējas ievēlēt prezidentu ir 50:50. Sociologs Aivars Freimanis piekrita, ka nākamais balsojums būs izšķirošs. Proti, ja pēdējie divi kandidāti būtu abi koalīcijas favorīti - Levits un Vējonis -, tad koalīcijai varētu būt grūti vienoties par vienu pārstāvi. Savukārt, ja būs viens no koalīcijas pārstāvjiem un Dolgopolovs, tad koalīcija varētu saliedēties ap vienu pārstāvi.

          Dzejniece Māra Zālīte un zinātnieks Ojārs Spārītis Latvijas Radio asi kritizēja deputātus, kuri Valsts prezidenta vēlēšanās nebalso. Zālīte norādīja, ka nule kā izbalsotais Bondars tā vietā, lai, pēc Zālītes vārdiem, būtu džentlmenis, parādīja sevi kā augstprātīgu politiķi. Viņa retoriski vaicāja, ko vēlētāji var teikt deputātiem, kas nedara savu deputāta un politiķa pienākumu Un pati atbildēja - "Mēs nebalsosim par jums!"

          Bet zinātnieks Ojārs Spārītis uzsvēra, ka deputāti, kas pārstāv valsti, atdod balsi par sev mazāko ļaunumu, taču nebalso par lielāko labumu valstij. Viņš pieļāva, ja notiks nākamā kārta, tad savu kandidātu varētu izvirzīt nepolitiskas organizācijas, piemēram, kāda no zinātnieku organizācijām.

           

          Bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs  Gunārs Kusiņš LTV pauda, ka, viņaprāt, ir ļoti labi, ka ir pieņemts prezidenta ievēlēšanas likums, kas paredz savlaicīgu kandidātu pieteikšanu un padara procesu atklātāku.

          Atceroties iepriekšējās prezidenta vēlēšanas, Kusiņš pauda, ka interesantākās vēlēšanās bija tad, kad negaidīti izvirzīja Vairu Vīķi – Freibergu, kura arī kļuva par prezidentu. 

          Visticamāk, trešajā kārtā izkritīs “Saskaņas” kandidāts Sergejs Dolgopolovs, un turpmākā cīņa būs asiņaina, un lielākā intriga būs, vai Levitam izdosies dabūt papildus balsis. Jautājums ir, kā rīkosies “Saskaņa”, kuru kandidātu atbalstīs, LTV sacīja politologs Ivars Ījabs.

          Oficiālie trešās kārtas rezultāti:

          Par Raimondu Vējoni balsoja - 35,

          Par Egilu Levitu balsoja – 26

          Par Sergeju Dolgopolovu balsoja – 23

           

          Līdz ar to nākamajā balsošanas kārtā vairs nepiedalās Sergejs Dolgopolovs


           Andrejs Klementjevs LTV sacīja, ka “Saskaņas” valde iepriekš jau izlēma, ka turpmāk frakcija balsos pret abiem atlikušajiem kandidātiem. 

           

          LRA pārstāvošais deputāts Artuss Kaimiņš pēc balsojuma par Dolgopolovu, Levitu un Vējoni uzsvēra, ka nav atbalstījis nevienu. "Es nobalsoju "pret", "pret", "pret". "Pret" Dolgopolovu, "pret" Levitu, "pret" Vējoni. Es neticu nevienam no viņiem"

          Viņš arī pauda, ka Latvijas reģionu apvienība nākamajai vēlēšanu kārtai atkal varētu izvirzīt Bondaru. "Manas mazās pareģa spējas saka, ka šodien, manuprāt, prezidentu neievēlēsim un mēs deleģēsim Mārtiņu Bondaru nākamajai kārtai," sacīja Kaimiņš.

          Artuss Kaimiņš par LRA balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās pēc Mārtiņa Bondara izbalsošanas

            “Sakot, ka nebalsos ne par vienu [ja izkrīt kandidāts], “Saskaņa” dod signālu, ka ir gatavi sarunām,” uzskata žurnālists Egils Zariņš.

            Dolgopolovs, kurš saņēma 23 balsis, lai gan “Saskaņas” frakcijā ir 24 deputāti, LTV sacīja, ka “droši vien paklīda pa ceļam”. Arī viņš uzsvēra, ka “Saskaņa” vienojusies, ka šajā tūrē neatdos savas balsis nevienam kandidātam, ja būs jaunās vēlēšanas, būs jaunas sarunas.

            Ja partija viņam piedāvās kandidēt arī nākamajās vēlēšanas, viņš to izvērtēs.

            “Saskaņas” pozīcija ir neatbalstīt nevienu no diviem atlikušajiem prezidenta amata kandidātiem, intervijā Latvijas Radio sacīja “Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš.

            “Mūsuprāt ar abiem kandidātiem ir jātiek skaidrībā pašai koalīcijai,” viņš teica un norādīja, ka, iespējams NA kļūs vēl sliktāk, ja “Saskaņa” atbalstīs Levitu prezidenta amatā, ko arī “viņi īstenībā nevēlas”.

            Andrejs Elksniņš un Andrejs Klementjevs par "Saskaņas" turpmāko rīcību

              Politologs Juris Rozenvalds atzina, ka tagad sāksies interesantākā daļa – vai partijas pildīs savus solījumus. Ja solījumi būs izpildīti, būs pata situācija un prezidents nebūs ievēlēts, bet ja partijas mainīs domas, lielākas izredzes ir Vējonim.

              No "Vienotības" ievēlētais, bet partiju pametušais Saeimas deputāts Veiko Spolītis sarunā ar Latvijas Radio pauda pārliecību, ka jau "šodien varētu nākt klajā balti dūmi pa skursteni". Viņš krasi noliedza "Saskaņas" deputāta Andreja Elksniņa pausto, ka jautājums šobrīd ir par attiecībām koalīcijā un stabilitāti valdībā, nevis Latvijas prezidentu, un ļoti iespējams, ka īstais prezidenta kandidāts būs tikai nākamajās vēlēšanās, un tad visi būs pārsteigti par iznākumu.

              Bijušais prezidents Valdis Zatlers sarunā ar  LTV pauda cerību, ka trešdien tomēr prezidents tiks ievēlēts.

              Viņš norādīja, ka prezidents jāievelē jebkurā gadījumā, jautājums tikai par to, cik gara būs procedūra. Viņš cer, ka Saeima būs izlēmīga un varēs ievēlēt Valsts prezidentu, kaut vai pēdējā kārtā.

              Zatlers norādīja, ka iznākumu var izšķirt “Vienotība”-  frakcijai var būt brīvais balsojums, un prezidentu neievēlēs, otrais variants – tā var vienoti atbalstīt Vējoni, bet tas paradīs, ka “Vienotība” kļuvusi par ZZS piedēkli, savukārt trešais scenārijs -  kas arī būtu drosmīgākais solis, ir paziņot, ka “Vienotība” vienoti atbalsta Levitu, taču tas būtu mazticami.  

              Žurnālists Egils Zariņš paredz, ka "Vienotības" dažādos spārnos nevarēs vienot saskaņotam balsojumam par labu Levitam vai Vējonim, jo tie ir pārāk dažādi domājoši politiķi.

              Rakstniece Nora Ikstena Latvijas Radio norādīja, ka jau izbalsotajam Dolgopolovam kandidējot "nav ne kauna, ne goda", jo viņš bijis amatos Komunistiskajā partijā. Viņasprāt, ja ievēlēs Levitu, tad būs prezidents Latvijai un pasaulei, savukārt, ja ievēlēs Vējoni, tad valsts iegūs lokālu prezidentu, ar vārdu "lokāli", pēc pašas vārdiem, nedomājot neko sliktu. Ikstenas favorīts ir Levits viņa inteliģences un izglītības dēļ.

              Savukārt sabiedrisko notikumu vērotāja Olga Procevska cer, ka trešdien nevienu neievēlēs. Viņai ir sajūta, ka politiķi nepacentās meklēt cilvēkus, kas ir mazāk zināmi, taču būtu labāk piemēroti augstajam amatam. Viņai ir mulsinošs intelektuāļu atbalsts Levitam, kurš ir cilvēks, kas nespēj sarunāties ar oponentiem demokrātiski un izslēdz tos no sarunas un kas savu ambīciju dēļ ir izpurgājis vienu no labākajām un vecākajām konstitūcijām Eiropā. Viņasprāt, Levits, iespējams, ir labs jurists, taču nav prezidenta līmeņa cilvēks. "Latvijā aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas šo amatu varētu uzņemties," pauda Procevska.

              Egils Levits intervijā LTV apliecināja, ka otrajās vēlēšanās, ja tādas notiks, viņš, visticamāk, piedalīsies. Pirms tam gan spriedis par to ar Nacionālo apvienību, kā arī pirms šī lēmuma grib redzēt pirmo vēlēšanu balsošanas rezultātus.

              Savukārt attiecībā uz pirmo vēlēšanu rezultātiem Levits uzsvēra partijas „Vienotība” nozīmi, sakot, ka šī būs izšķiršanās – vai nu partija kļūst par „ZZS piedēkli” vai arī spēj paust savu nostāju. Tas lielā mērā būšot „Vienotības” un tās nākotnes jautājums – vai tā spēs darboties un strādāt kopā.

              Lai gan „Vienotībai” vēlēšanās ir brīvais balsojums, Levits norādīja - ja partija vienprātīgi nobalsotu par vienu kandidātu, tā būtu zīme, ka „Vienotība” spēj virzīt politisko procesu. Pretējā gadījumā tas varētu būt „beigu sākums „Vienotībai””.

              Levits arī noraidīja iespēju, ka pašlaik varētu doties pie kādiem opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai runātu par atbalstu viņam.

              „Tādās shēmās es nepiedalos un negribu piedalīties, pat negribu zināt. Tas ir viens no maniem uzstādījumiem, ka mūsu politiskā kultūra jāmaina un shēmas – ne ar mani,” sacīja Levits.

              Pēc trešās balsojuma kārtas Egilam Levitam neesot iespējams dabūt vairāk balsu nekā līdz šim, līdz ar to izšķirošs jautājums esot par to, vai Nacionālā apvienība būs gatava atbalstīt Vējoni, uzskata žurnāla „Ir” redaktore Nellija Ločmele. Viņa gan norāda, ka šīsdienas balsošanā prezidentu tomēr neievēlēs.

              Arī laikraksta "Diena" Latvijas ziņu redaktors Atis Rozentāls piekrīt, ka Nacionālajai apvienībai nav motivācijas atbalstīt Vējoni. Ja NA arī otrajās vēlēšanās turpina virzīt „savu zelta kārti Levitu”, tad viņiem nav iemesla atbalstīt Vējoni.

              Ločmele uzskata, ka neesot ticams, ka Vējonis tiktu ievēlēts ar „Saskaņas” balsīm.

              Rozentāls pastāstīja, ka Saeimas kuluāros aizvien ik pa brīdim klusi, bet uzstājīgi izskan Latvijas vētsnieka NATO Māra Riekstiņa uzvārds. Turklāt tiekot runāts, ka politiķi no „Vienotības” ik pa brīdim aizbrauc pie viņa, lai aprunātos. Rozentāls gan komentēja, ka pašlaik ir grūti komentēt, cik liels atbalsts varētu būt Riekstiņam.


              Nora Ikstena un Olga Procevska par vēlēšanu procesu

                Tikmēr deputāti turpina ceturtās kārtas balsošanu.

                Deputāts Kārlis Šadurskis („Vienotība”) Latvijas Radio apliecināja, ka ceturtajā balsošanas kārtā, „Vienotībai” aizvien  ir brīvais balsojums. Iepriekšējās kārtas neesot rādījušas nekādus pārsteigumus – visi balsoja, kā solījuši.

                Viņš arī sacīja – ja kāda no frakcijām, piemēram, „Saskaņa” vēlas prezidenta otrās vēlēšanas, tad atliek „piemest” dažas balsis Egilam Levitam šajā kārtā un tad piektajā kārtā viņam balsu vairs nepietiktu. Savukārt, ja šajā kārtā uzvar Raimonds Vējonis, bet Levits izkrīt no balsošanas, tad Vējonis kļūs par prezidentu, uzskata Šadurskis.

                 

                “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa LTV sacīja, ka “Vienotības” frakcijā deputāti  izteicās, ka deputātu pienākums ir ievēlēt Valsts prezidentu un izturēties atbildīgi. Viņa atgādināja, ka ir “Vienotības” lēmums pēdējā kārtā atbalstīt vienīgo atlikušo koalīcijas kandidātu, līdz ar to pēdējā kārtā viss būs atkarīgs no Nacionālās apvienības, vai tā spēs piekrist balsot par Vējoni.

                Pašlaik gan notiekot nesaprotamas un dīvainas spēles, varētu noprast, ka NA nav gatava atteikties no sava kandidāta.

                Šajās vēlēšanās partija „No sirds Latvijai” turpinās neatbalstīt koalīcijas partiju kandidātus, Latvijas Radio sacīja partijas pārstāvis Gunārs Kūtris. Savukārt otrajās vēlēšanās, ja tādas būs nepieciešamas, partija vairs principiāli neatturēsies no balsošanas, bet gan vēl lems par saviem balsojumiem. Kūtris pieļāva, ka partija varētu virzīt savu kandidātu. Tāpat „No sirds Latvijai” raudzīsies uz koalīcijas, kā tā rīkosies.

                "Saskaņas" līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs eng.lsm.lv apliecina, ka “Saskaņa” turpmākajās kārtās balsos pret visiem, jo partijas kandidāts bijis tikai Dolgopolovs. Taujāts, vai ir kāds kandidāts, kas partijai vēl būtu akceptējams, Rīgas mērs noradīja, ka partijai ir jāredz piedāvājums.

                NA līderis Gaidis Bērziņš LTV uzsvēra, ka prezidenta vēlēšanas nav saistītas ar koalīcijas darba sabotēšanu, prezidenta ievēlēšana nav saistīta arī ar amatu dalīšanu valdībā. Tiesa, ja ievēlēs Vējoni, NA nebūs apmierināta, ja ievēlētu Levitu, neapmierināta būtu Zaļo un zemnieku savienība, sacīja Bērziņš.

                Ja vienīgais kandidāts pēdējā kārtā būs Vējonis, NA frakcija lems par tālāko rīcību, svarīgs būs arī Levita viedoklis. Bērziņš arī sacīja – ja būs otrās vēlēšanas, NA konsultēties ar Levitu, vai virzīt viņu atkārtoti. 

                Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns no Saeimas ziņoja, ka vēlēšanu turpmākā gaita būs atkarīga no ceturtās kārtas balsojuma. Kuluāros tiek runāts, ka šajā kārtā vairāk balsu varētu gūt Raimonds Vējonis, jo nav redzams, kur varētu rasts balsis Egils Levits cīņas turpināšanai. Savukārt, ja opozīcijas partiju daži deputāti atbalstīts Levitu, tad cīņa par prezidenta krēslu tiks turpināta otrajās vēlēšanās. Ja Vējonis tomēr gūs atbalstu ceturtajā kārtā, tad viņš par prezidentu varētu tikt ievēlēts jau trešdien.

                Ceturtās kārtas provizoriskie rezultāti:

                Par Egilu Levitu - 26
                Par Raimondu Vējoni - 46


                 

                Partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba LTV sacīja, ka NSL frakcija balsos pret vienīgo kandidātu, un nevis tāpēc, ka neatbalsta konkrētu kandidātu, bet tāpēc, ka prezidentu nedrīkst ievēlēt ar opozīcijas balsīm, par to jāizšķiras koalīcijai. 

                Politikas procesu vērotājs Aigars Freimanis LTV pauda, ka Vējonim ir zināma priekšrocība – viņš nav neprognozējams, viņš nevar spert galīgi negaidītus soļus, jo viņš ir pārbaudīts valsts pārvaldē un izpildvarā.   

                Ceturtās kārtas oficiālie rezultāti:

                Derīgas vēlēšanu zīmes 98, nederīgas zīmes - 1
                pret visiem balsoja 26 deputāti.

                Par  Egilu Levitu balsoja 26, pret - 72;
                Par Raimondu Vējoni balsoja 46 deputāti, pret - 52

                Līdz ar to nākamajā, pēdējā kārtā deputātiem būs jābalso par vai pret vienīgo kandidātu – Raimondu Vējoni.

                Pēc ceturtās kārtas rezultātu paziņošanas pēc koalīcijas deputātu lūguma ir izsludināts pusotru stundu pārtraukums.

                Jānis Dombrava LTV stāstīja, ka pirms pēdējās balsošanas kārtas notiks kopējā frakcijas sēde un koalīcijas sēde, un pārtraukumā lems par tālāko rīcību.

                Vējonis pēc ceturtās kārtas rezultātu paziņošanas LTV atzina, ka piecas balsis, ko viņam pietrūka līdz ievēlēšanai, ir ļoti daudz.

                Pārtraukuma laikā viņu uz tikšanos aicināja Nacionālās apvienības frakciju. Vējonis arī norādīja, ka ir atvērts sarunām.

                Viņš arī pauda pārliecību, ka valdības darbs nav apdraudēts, neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma trešdien. 

                Arī Imants Parādnieks (NA) pēc ceturtā balsojuma Latvijas Radio pauda, ka frakcijas sēdē spriedīs, kā šajā situācijā rīkosies. Līdz šim nevienā brīdī frakcija neapsvēra šo situāciju.

                „Saglabāsim mieru – prezidents tiks ievēlēts šodien vai kādā citā dienā, bet tiks ievelēts,” sacīja Parādnieks.

                Parādnieks gan neatklāj, kā aicinās rīkoties savu frakciju. Taču apliecināja - frakcija ņemts vērā arī Egila Levita viedoklis par turpmāko balsošanu, ja viņš to izteikts.

                Imants Parādnieks

                  „Tagad iet vaļā pa īstam,” pēc ceturtās kārtas balsojuma paziņošanas un pusotras stundas pārtraukuma izsludināšanas komentē žurnāla „Ir” komentētājs Askolds Rodins. Arī profesore Ilga Kreituse uzskata, ka tagad notiek „saspēle, kas un kuru amatu ieņems”.

                  Viņasprāt, Nacionālā apvienība pašlaik ir satraukusies par iespēju, ka pēc prezidenta vēlēšanām koalīciju varētu veidot ne tikai trīs partijas, bet arī četras un, iespējams, bez Nacionālās apvienības.

                   

                  Viens no Zaļās partijas kādreizējiem līderiem Indulis Emsis pat trešdien Saeimā ieradies jau ar dāvanu nākamajam prezidentam – Vējonim. Viņš LTV apgalvoja, ka Vējoņa ievēlēšanu diktē politiskā loģika. 

                  Saskaņā ar LTV7 rīcībā esošo neoficiālo informāciju, Vējonim izdevies iegūt 46 balsis ceturtajā kārtā, pateicoties “Saskaņas” deputātu atbalstam. Lai gan iepriekš “Saskaņas” līderi solījuši, ka frakcija balsos pret visiem kandidātiem. 

                   Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis LTV sacīja, ka likmes tagad ir augstas – ne vien prezidenta amats, bet arī koalīcijas stabilitāte. Viņaprāt, sarunās nebūs pozitīvu solījumu, bet gan draudi – kas notiks, ja neatbalstīs kandidātu.  Viņaprāt, spēku pārsvars ir Vējoņa un lielo koalīcijas partneru pusē, turklāt šajā politiskajā tirgū liela nozīme ir pieredzei.

                  “Vienotības” un Nacionālās apvienības frakciju deputātiem beidzot jāpilda savi koalīcijas partneriem dotie solījumi un Valsts prezidenta vēlēšanās jābalso par Raimondu Vējoni, uzskata ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs, no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Neoficiāli viņš tiek atzīts par   galveno šo vēlēšanu režisoru. Lembergs gan noliedz, ka būtu mēģinājis ietekmēt balsošanas rezultātus.  

                   “Viss atkarīgs no Nacionālās apvienības. Kā jūs zināt, koalīcijā tika izveidota darba grupa trīs cilvēku sastāvā pa vienam no katras frakcijas. Tad, kad notika konsultācijas, gan “Vienotība”, gan NA teica – ja tiks virzīts Vējonis, tad atbalsts būs. Kā jūs redzat,  “Vienotībā” tikai puse deputātu balso par Vējoni, savukārt Nacionālajā apvienībā tikai viens vai divi balso par Vējoni,” LTV stāstīja Lembergs.

                  “Tam tā nevajadzētu būt. Vējonim vajadzēja pirmajā kārtā  būt ar lielāko balsu skaitu un pēdējā balsojumā viņu vajadzētu ievēlēt par prezidentu. Izskan jau minējumi par tirgu, bet nekāda tirgus nebūs. Tirgus nozīmē, ka tas ir jautājums par esošo koalīciju, un tas būs apdraudējums valdībai. Es uzskatu, ka mēs te pusgadu būsim nojāņojuši prezidējot, zaudējuši daudz enerģijas un laika būtisku jautājumu risināšanai. Nedrīkst būt veikti nekādi soļi, kas apdraud Straujumas valdības stabilitāti,” pauda Lembergs. 

                   



                  Lolita Čigāne par savu nākamo balsojumu

                    Partijas „Vienotība” deputāte Ilze Viņķele norādīja, ka iepriekš partijas valdes un frakcijas lēmums bija atbalstīt pēdējā balsošanas kārtā atlikušo kandidātu. Bet pašlaik frakcijai esot jāizrunā pēdējā balsojuma rezultāti, jo, acīmredzami, notikusi kāda deputātu domu maiņa.

                    „Nav nekas slikts, ka opozīcija atbalsta kandidātu. Bet, acīmredzot, ja tas netiek atklāts, man jādomā, ka šeit ir kādas noteiktas sarunāšanas un aizkulišu spēles,” sacīja Viņķele.

                    “Opozīcija jau ir daļēji pārdevusies. Šobrīd tiek svērts, vērtēts, būt - atdot balsis,” LTV sacīja politoloģe Ilga Kreituse. Viņa norāda, ka tagad tas ir NA rokās, vai noturēt savu līniju, vai atkāpties no sava kandidāta.

                    “Šodienas koalīcijā NA ir vājais posms. Ja V un ZZS ir izdevies jau dabūt 5 no opozīcijas, tad ir tie var būt jau piesaistīti koalīcijai, “ uzskata Kreituse, piebilstot, ka tas var būt gan ministra amats vai tikpat labi kāds valsts sekretārs vai vieta kādā uzņēmuma valdē.

                    Kreituse norādīja, ka tas ir ļoti ticami, ka drīzumā būs jāmainās premjerministram, jo ir daudz neizpildītu solījumu, tai skaitā jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Viņa minēja, ka par ministru prezidentu varētu kļūt Solvita Āboltiņa ar savu “stingro roku” un tādā gadījumā NA būs jāsper solis atpakaļ.

                    No otras puses, līdz nākamajām velēšanām vēl ir ļoti tālu, un vēlētājs, viņasprāt, ir īsatminīgs. “Bet atrasties valdībā vai opozīcijā ir ļoti svarīgi,” viņa sacīja. 

                    „Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins pēc balsojumu ceturtās kārtas apgalvoja, ka viņa partija Vejoni neatbalstīja: „Par saviem esmu drošs. Pieļauju, ka viens cilvēks puls/mīnus var kļūdīties. Bet ne vairāk.”

                    Viņš pieļāva, ka kāda cita no Saeimas opozīcijas frakcijām mēģina „spēlēt kādu lomu”. Agešins arī pieļāva, ka šajā pārtraukumā pirms piektās kārtas koalīcijas partijas vienosies par vienu kandidētu un ievēlēs viņu par prezidentu.

                    Deputāti Valērijs Agešins ("Saskaņa") un Ilze Viņķele ("Vienotība")

                       

                      "Es uzklausīšu NA frakcijas viedokli, un tad pateikšu savu viedokli," pēc ceturtās kārtas sacīja Levits.

                      Egila Levita komentārs pēc ceturtās kārtas

                         

                         

                        Pašlaik Saeimā notiek spēku demonstrēšana ar redzamām un neredzamām metodēm, intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš pauda, ka esot virkne politisko spēku, kas grib šo prezidenta vēlēšanu procesu izmantot, lai pastiprinātu savu spēku vai iekļūtu valdošajā koalīcijā.

                        Līdz ar to Nacionālā apvienība, virzot „tautai saprotamu un izcilu prezidenta kandidātu”, nu kļuvuši sarežģītā situācijā. Tas būšot atkarīgs no tā, cik lielu likmi viņi gatavi likt uz spēles – koalīcijas stabilitāti vai iespējamu NA izraidīšanu no koalīcijas. Kristovskis pieļāva, ka, ievēlot Vējoni ar opozīcijas balsīm, Nacionālās apvienības vietā koalīcijā uzņemt kādu citu politisko spēku, kas būs atbalstījis Vējoni.

                        Ģirts Valdis Kristovskis par prezidenta vēlēšanu ceturto kārtu

                          NA deputāts Ilmārs Latkovskis LTV atzina, ka NA turpinās konsekventi atbalstīt Levitu, kuru uzskata par galvastiesu pārāku pār citiem kandidātiem. NA cera uz jaunām vēlēšanām.

                          Roberts Zīle (NA) LTV pastāstīja, ka Levits pateicās frakcijai par ilgtermiņa atbalstu. Arī Zīle apliecināja, ka NA frakcija neatbalstīs Vējoni.

                          “Latvijas sabiedrībai jāpamostas un jāsaprot, kas ir šī spēle,” sacīja Zīle, norādot, ka  Vējonis ceturtajā kārtā saņēma arī opozīcijas balsis, iespējams, arī “Saskaņas” balsis.  

                          Levits LTV sacīja, ka NA frakcijas sēdē spriests, ka viņš ir  piemērotākais kandidāts. Levits uzsvēra, ka prezidenta amatu nedrīkst iejaukt politiskajā tirgū, jautājumam jābūt tikai par to, kurš kandidāts ir piemērotākais.

                          “NA frakcija joprojām uzskata, ka esmu piemērotākais,” sacīja Levits, norādot -  ja būs jaunās vēlēšanas, viņš kandidēs.

                          Savukārt “Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš vēl reiz apgalvoja, ka “Saskaņa” neatbalsta nevienu kandidātu. Viņš  arī aicināja mazās partijas nespekulēt ar savām balsīm.

                          "“Saskaņas” balsis Vējonim nav un nav bijis arī visās iepriekšējās kārtās,” uzsvēra  Elksniņš.

                          Elksniņš arī nevarēja prognozēt, kā “Saskaņa” rīkosies, ja būs nākamās vēlēšanas, vai turpinās virzīt Dolgopolovu vai citu kandidātu vai atbalstīt citu virzītu  kandidātu. 

                           

                          Augusts Brigmanis (ZZS) Latvijas Radio teicās nezinām, kas ceturtajā balsošanas kārtā atbalstīja Vējoni. Stundas pārtraukumā frakcija gan neesot mēģinājusi uzrunāt citus politiskos spēkus, lai atbalstītu viņu kandidātu: „Neviens neies un balsis speciāli nezvejos.”

                          Savukārt par Levitu arī iespējamā nākamajās vēlēšanās ZZS balsot negrasās, un joprojām cer trešdien tikt pie prezidenta – Vējoņa. Brigmanis arī piebilda, ka sarunā pirms vēlēšanām Levits esot solījis aicināt Nacionālo apvienību balsot par Vējoni, ja tas paliek vienīgais kandidāts piektajā kārtā.

                          „Vienotības” deputāts Edvards Smiltēns pēc frakcijas sēdes pauda - frakcijā 21 politiķis apliecināja, ka piektajā balsošanas kārtā balsos par Raimondu Vējoni. Izņēmums gan ir divas deputātes – Ilze Viņķele un Lolita Čigāne, kuras šo kandidātu neatbalstīs. Viņš arī teica, ka neesot ne jausmas, kas ceturtajā vēlēšanu kārtā atbalstīja Vējoni.

                          „Vienotības” deputāts Edvards Smiltēns par balsošanas 5.kārtu

                            Sākas pēdējā balsošanas kārta. LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ZZS izdevies atrast trūkstošās balsis, lai ievēlētu Vējoni. Par to varētu liecināt arī tas, ka Saeimā ieradusies premjere Laimdota Straujuma (V). Balsis esot atrastas uz “nedisciplinēto” deputātu rēķina. 

                            Latvijā notiekošajām prezidenta vēlēšanām uzmanību pievērsuši arī ārvalstu mediji. Rietumu presē dominē viedoklis, ka aktuālākais šajā balsojumā ir drošības jautājumi saistībā ar pieaugošo spriedzi Ukrainas krīzes dēļ. Tikmēr Krievijas medijos izcelts, ka attiecību uzlabošanās ar Krieviju jebkurā gadījumā nav gaidāma. 

                            Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka sabiedrība nesaskata kandidātos līderus:

                            LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka par Vējoni nobalsoja 55 deputāti. Līdz ar to viņš kļuva par 9. Latvijas Republikas prezidentu

                            Oficiālie rezultāti:
                            Derīgas vēlēšanu zīmes 97, viena nederīga.

                            Par Vējoni pēdējā kārtā balsoja 55, pret viņu – 42 deputāti,

                            Līdz ar to vakants kļuva aizsardzības ministra amats.

                            NRA galvenā redaktore Anita Daukšte intervijā LTV teica, ka, Vējonis, visticamāk, ievēlēts ar Latvijas Reģionālās apvienības un NA balsīm. 

                            „Tās ir aizklātas vēlēšanas un es negribu zīlēt, kas un kā balsoja,” pēc Vējoņa ievēlēšanas intervijā Latvijas Radio sacīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Viņa pauda, ka tuvākajā laikā koalīcija, lai pārrunātu, kā tālāk strādās.

                            Taujāta par partiju iespējām vienoties apmaiņā pret atbalstu Vējoni, premjere sacīja, ka nezina par tādām: „Es arī nezinu, ja kāds kaut ko gaida. Nedomāju, ka prezidenta vēlēšanas varētu būt pirkšanas, pārdošanas jautājums.”

                            Savukārt attiecībā uz turpmāko darbu, Straujuma uzsvēra, ka vadība sastāv no trīs partijām, un viņa negrib minēt, ka „mēs varētu sagaidīt kādas izmaiņas šodien, rīt vai 7.jūlijā”. 

                            Premjere apliecināja, ka, visticamāk, jaunais aizsardzības ministrs būs no ZZS.

                             

                            Vējonis juridiski turpina pildīt aizsardzības ministra pienākumus līdz zvēresta nodošanai, kas būs 8.jūlijā, visticamāk, plkst. 10.00.

                            Vējoņa līdzgaitnieks Andrejs Panteļējevs  LTV sacīja, ka viņš nezinot, kuri deputāti pēdējā kārtā izšķīrās par atbalstu Vējonim. Viņš arī apgalvoja, ka viņu neinteresē darbs nākamā prezidenta komandā. “Darbs Rīgas pilī nav tas, kas mani interesē,” sacīja Panteļējevs. 

                            Vējonis pastāstīja, ka jau pārrunāja ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) turpmāko sadarbību.

                            Vējonis pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas amatā uzsvēra, ka situācija neatgriezeniski mainījusies un drošības jautājumi nonākuši darba kārtībā, tāpēc mana prioritāte būs ārēja un iekšējā drošība, bruņoto spēku stiprināšana, NATO klātbūtnes stiprināšana Latvijā un Baltijas reģionā, robežas stiprināšana.

                            Savukārt ekonomiskās drošības veicināšana padarīs valsti arī par sociāli drošu, norādīja Vējonis. Viņš cer, ka kopā ar valdību varēs stimulēt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas palīdzēs labi apmaksātu darbavietu rašanos, kas var apturēt cilvēku aizbraukšanu no Latvijas.

                            Mazinātu sociālo un reģionālo nevienlīdzību, un tādējādi attīstīt valsti būs viņa prioritāte.

                            Vējonis stāstīja, ka ir ieinteresēts, lai visas partijas spētu strādāt kopā, atrast to, kas mums vieno, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu strādā pie valsts attīstības. Vējonis norādīja, ka Latvijā ir problēmas veselības un izglītības jomā, un ne vienmēr politiķi gatavi uzņemties atbildību, lai risinātu vienu vai otru problēmu. Vējonis apņēmies palīdzēt risināt šos jautājumus, jo, to nedarot, var nonākt situācijā, kad to vairs nevar vērst par labu.

                            Strādāšu kopā ar Saeimu un valdību, ja būs nepieciešams, rosināšu valdības ārkārtas sēdes, lai valdība spētu pieņemt lēmumu.

                            Vējonis sola apturēt darbību Zaļajā partijā, bet tas nenozīmē, ka viņš nepaudīs zaļās idejas, ko var darīt gan savās runās, gan tiekoties ar ārvalstu prezidentiem un diplomātiem.

                            Latvija var būt zaļākā valsts pasaule, kas nav līdz galam izmantots potenciāls, un pie tā var strādāt, pauda Vējonis.

                            Viņš pauda gatavību būt par Lielās Talkas patronu, jo tās mērķis - 2018.gadu sagaidīt sakoptā Latvijā, ir jāsasniedz. 

                            Komentējot iespēju, ka viņš ievēlēts amatā ar “Saskaņas” deputātu balsīm, Vējonis norādīja, ka viņam nav informācijas, kuri tieši deputāti par viņu balsoja.

                            Taču viņš norādīja – tas, ka deputāti gatavi pieņemt atbildīgus lēmumus, izvēlēties no piedāvātajiem kandidātiem, ir pareizi.

                            “Ļoti iespējams, ka ir opozīcijas balsis manam atbalstam, nozīmē, ka arī opozīcijā ir cilvēki, kas atbalsta manu virzību un kursu, pie kā es strādāju, un tas nav nekas nosodāms, jo prezidentam jābūt visu Saeimā pārstāvēto partiju un visas tautas prezidentam,” sacīja Vējonis. 


                            Vējonis arī sacīja, ka vēlas, lai pie prezidenta kancelejas darbu turpinātu Konstitucionālo tiesību komisija, kuru vadīja viņa konkurents uz rezidenta amatu – Egils Levits. Un, ja Levits piekristu, viņš  varētu vadīt šo komisiju.

                            Vējonis arī sacīja, ka līdz šim viņš nav domājis, kurš varētu būt nākamais aizsardzības ministrs. 

                            Jautāts, vai viņš varētu akceptēt valdību, kurā ir līdz šim vienmēr opozīcijā esošā partija “Saskaņa”, Vējonis atzina – ja pēc vēlēšanu rezultātiem Saeima būs gatava veidot koalīciju, kurā būtu “Saskaņa”, viņš šo priekšlikumu vērtēs. Taču viņš uzsvēra, ka koalīcijas būtiski vērtēt no drošības aspekta, un to viņš arī darīs. 

                            Jaunievēlētais prezidents Vējonis arī atzina, ka Latvijas sadarbībai ar Krieviju jābūt konstruktīvai, taču, ja viena puse pārkāpj starptautiskās tiesības, konstruktīvu dialogu ar šo valstu nevar veidot. Savukārt, ja izpilda visas tā dēvētas Minskas – 2 vienošanās, par mierīgu Ukrainas krīzes noregulējumu, ja pārtrauc šaušanu Ukrainā, attiecības starp Krieviju un Ukrainu uzlabojas un Latvija kopā ar citām valstīm gatava sākt konstruktīvo dialogu ar Krieviju, es šo konstruktīvo dialogu atbalstīšu, sacīja Vējonis. 

                             

                            Savukārt intervijā Latvijas Radio jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS)  atzina, ka ievēlēšana viņam tomēr bija pārsteigums, jo līdz pēdējam brīdim nebija zināms, kāds ir atbalsts.

                            No rīta viņš vēl drīzāk domāja, ka nebūs ievēlēts, jo ziņas un signāli no citām partijām liecināja, ka vairākums nebija gatavs atbalstīt viņa kandidatūru. Izskatījās, ka būs nākamās vēlēšanās, atzina Vējonis.



                             

                             

                            Vējonis intervijā Latvijas Radio arī sacīja, ka vēsturiski Valsts prezidenta pirmā valsts vizīte ir kaimiņvalstī – Igaunijā vai Lietuvā, un priekšroka nav nevienai valstij, jautājums par šo vēl tiks saskaņots, bet pirmā vizīte varētu būt uz Igauniju. 

                            Prezidenta vēlēšanas kārtējo reizi apliecināja, ka, izmantojot aizklāto balsojumu, politiķi ne vienmēr ir godīgi, sakot, par ko balsos. Piemēram, ceturtajā kārtā, kad par Vējoni nodoto balsu skaits pieauga par 11, bet opozīcijas partijas visas kā viena apgalvoja, ka par Vējoni nav balsojušas. Taču aprēķini, salīdzinot deputātu skaitu frakcijās un nodotās balsis, liecina pretējo. 

                            18 komentāri
                            kolja
                            saeimas ieveeletam prezidentam, tautai un valstii maz kas mainiisies.
                            Amalija
                            galvenais lai tikumīgs cilvēks, nevis kāds no zilo propogandistiem
                            Robis
                            Pēc 4. kārta izskatās, ka turpināsim stagnēt vai regresēt!
                            būt vai nebūt?
                            "Iekrita ausīs", ka tautieši (dzirdēju arī kādu prezidenta kandidātu) uzsver Levita ilgo atrašanos ārzemēs. Intereses pēc paskatījos, kādas blusas citiem. Vispār uz ārzemēm (gan austrumiem, gan rietumiem) tiecas visi. Bondars aizdevies mācīties un strādāt uz ASV. Levita ģimene kā PSRS nelabvēlīga bija spiesta aizbraukt no Latvijas un viņš mācījies un strādājis Eiropā. Dolgopolovs neslēpj, ka bijis Komunistiskās parti jas funkcionārs ar skatu uz Krieviju. Par dzimšanas vietu nav ziņu, iespējams, ka Krievija. Vējonis laikam te pat pa Latviju. Dzimšanas vieta ir Pleskavas apgabals, iespējams, ka no represētiem.
                            Krišjānis Liepiņš
                            "Vējonis laikam te pat pa Latviju. Dzimšanas vieta ir Pleskavas apgabals, iespējams, ka no represētiem." Kā ziņojuši mediji, Vējoņa tēvs dienesta laikā bijis dislocēts Pleskavas apgabalā.
                            Egils
                            "Mans kandidāts bija Mārtiņs Bondars, bet tagad ir Egils Levits," teica mans 11 g. vecais dēls. Cik laba vieta šeit būtu, ja balsotāji spētu mācīties no maza zēna spēju domāt valstiski!
                            karikatūŗa
                            Iteresanti, kāpēc LSM karikatūrā virs šī raksta ir nedaudz koriģēts Tautas partijas logo šlipsē? Veca karikatūra, vai kāds mājiens?
                            skatījum
                            Dvēselē brīvie atbalsta Vējoni.
                            Ģirts Bralis
                            Bondara arguments - "es pieteicos pirmais" - tāpēc ar balsojiet par mani:)
                            viko459
                            Es Raimondu
                            Sandra
                            Domājiet, kā gribiet, bet, manuprāt, šajos laikos, kad Pasaule ir uz "kara bumbas", tad prezidents vairs nav tikai prezentējošs cilvēks. Jābūt ļoti nobriedušam, pieredzējušam, krietnam latvietim, arī tādam, kuram bērni pieauguši, kuram ģimene nebūs pirmajā vietā, kad tautai uzbruks nelaime, nenod Dievs, karš.
                            Sandra
                            Domājiet, kā gribiet, bet, manuprāt, šajos laikos, kad Pasaule ir uz "kara bumbas", tad prezidents vairs nav tikai prezentējošs cilvēks. Jābūt ļoti nobriedušam, pieredzējušam, krietnam latvietim, arī tādam, kuram bērni pieauguši, kuram ģimene nebūs pirmajā vietā, kad tautai uzbruks nelaime, nenod Dievs, karš.
                            Putnis
                            Partijas "Saskaņa" Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs: "ir nepieļaujami, ja opozīcijas deputāti no pozīcijas deputātu puses netiek uzklausīti, lai arī opozicionāriem ir tādas pašas tiesības un mandāts kā pozīcijai." Paskat, paskat, kā tam jābūt Saeimā, bet ne Rīgas Domē..
                            a
                            Vējonis vinnēs, jo okupantu nācijas pārstāvji melo, ka nebalsos, manuprāt. Viņi nobalsos par mazāko ļaunumu, manuprāt.
                            kāds
                            klau, sēdes tiešraide ar būs iekš radio vai TV?
                            Janka
                            Edgaram Levitam?!;)
                            Pievienot komentāru
                            Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
                            Latvijā
                            Ziņas
                            Jaunākie
                            Populārākie
                            Interesanti