Krustpunktā

Krustpunktā - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme

Krustpunktā

Aktualitātes Vidzemē. Komentē Cēsu novada laikraksta "Druva" žurnālists Jānis Gabrāns

Mediju anatomija: Arvien daudz neskaidrību par topošo Sabiedrisko mediju likumu

Levita padomniece piedāvā alternatīvu kritizētajai normai par leģitīmo ietekmi sabiedriskajos medijos

Sabiedriskiem medijiem jābūt brīviem nevis no neleģitīmas ietekmes, bet gan no iejaukšanās to darbībā – šādu ieceri attiecībā uz topošo nozares likumu diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” piedāvā prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte.

ĪSUMĀ:

  • Likumprojektā bija paredzēts - sabiedriskajiem medijiem ir jābūt brīviem no politiskas, ekonomiskas un interešu grupu ietekmes.
  • Levits rosināja to papildināt, nosakot, ka brīviem jābūt no neleģitīmas ietekmes.
  • Ēlerte bija skaidrojusi, ka leģitīma ietekme ir viens un tas pats, kas kritika.
  • Izskanēja bažas - piedāvātā redakcija rada neskaidrības un iespējas interpretācijām.
  • Tagad Ēlerte gatava piedāvāt jaunu strīdīgās normas formulējumu.
  • Ēlerte piedāvā: mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.
  • Šāda veida precizējumu varētu rosināt uz jaunā likuma trešo lasījumu Saeimā.

Sākotnēji jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojektā bija paredzēts, ka sabiedriskajiem medijiem ir jābūt brīviem no jebkādas politiskas, ekonomiskas un interešu grupu ietekmes. Valsts prezidents Egils Levits rosināja to papildināt, nosakot, ka brīviem jābūt no neleģitīmas ietekmes.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Prezidenta padomniece Ēlerte bija skaidrojusi, ka leģitīma ietekme ir tas pats, kas kritika un ka demokrātiskā valstī neviens nav ārpus kritikas. Šāds piedāvājums un skaidrojums raisīja plašu kritiku.

Arī diskusijā “Krustpunktā” ieceri kritizēja gan LTV satura direktore Rita Ruduša, gan Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Anda Rožukalne, gan Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (“Attīstībai /Par!”). Viņas pauda bažas par to, ka piedāvātā un Saeimas komisijas atbalstītā likuma redakcija rada neskaidrību un paver iespēju interpretācijām.

Ēlerte noraidīja šādas bažas, taču vienlaikus atklāja, ka ir gatava piedāvāt jaunu strīdīgās normas formulējumu, kas būtu šāds:

sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas un atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

“[Iejaukšanās], manuprāt, ir skaidra, redzama robeža," viņa pamatoja.

Diskusijā jauno formulējumu vērtēja atzinīgi. "Tas ir daudz skaidrāks formulējums. Problēma rodas no “neleģitīms" un “ietekme” kombinācijas, jo iejaukšanās ir jēdziens, kas ir nepārprotams,” sacīja Ruduša.

Šāda veida precizējumu varētu rosināt uz jaunā likuma trešo lasījumu Saeimā, pauda Tērauda. Arī viņa uzskata, ka šāds precizējums palīdzētu.

Ruduša arī norādīja, ka likums aizvien nerisina sabiedrisko mediju finansējuma problēmas. Finansējums sabiedriskajiem medijiem ir zems, turklāt tas ir neprognozējams un tas neļauj attīstīties.  

Tērauda atzina, ka šajā likumā par konkrētu stabilu finansējumu medijiem, visticamāk, nevienosies, bet viņa solīja arī pēc likuma pieņemšanas turpināt diskusiju par finansējumu, kas ir nepietiekams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti