Panorāma

E. Levits: Novadu reforma ir nepieciešama

Panorāma

Panorāma

EBU brīdina par mediju neatkarības apdraudējumu

Eiropas raidorganizāciju asociācija brīdina par mediju neatkarības apdraudējumu

Dienu pirms jaunā sabiedrisko mediju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā bažas par atsevišķiem tā punktiem paudusi Eiropas raidorganizāciju apvienība (EBU). Intervijā Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam EBU vairākkārt uzsvēra, ka jautājumos par mediju neatkarību likumā nedrīkst atstāt ne mazāko vietu interpretācijai.

Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio jaunais sabiedrisko mediju likums solīts jau sen un piesaukts kā risinājums teju visām mediju problēmām. Ceturtdien pēc vairāk nekā gadu ilgām diskusijām Saeimas komisijās deputāti par to beidzot balsos otrajā lasījumā. Tomēr dažu atbildīgās komisijas apstiprināto priekšlikumu pieņemšanu paši mediji gaida ar pamatīgām bažām.

Medijus satraucošie priekšlikumi nāk no Rīgas pils, to autors ir Valsts prezidents Egils Levits, un viens no viņa ierosinājumiem ir likumā ierakstīt, ka uz medijiem nedrīkst tikt izdarīta neleģitīma ietekme, šādi radot jautājumu, kas tad ir tā leģitīmā ietekme.

Prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte gan atkārtoti uzsvērusi, ka ar leģitīmo ietekmi saprotama vien mediju kritika un nekas cits. Tomēr likumā tas nav ierakstīts, un uz šāda priekšlikuma radīto apdraudējumu mediju neatkarībai norāda ne vien vietējie mediju eksperti, bet arī Eiropas raidorganizāciju asociācija jeb EBU.

"EBU stingri rekomendē likumdevējam pielikt visas pūles, lai sabiedrisko mediju neatkarība likumā būtu skaidri atrunāta.

 Ja likumā ir neskaidrības un vieta kļūdainai interpretācijai, ir ļoti iespējams, ka gaidāma arī nepareiza likuma piemērošana," norādīja EBU pārstāve Radka Bečeva.

Arī parlamenta Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par") aicina balsot pret iepriekš minēto priekšlikumu.

"Ko diskusijas komisijā parādīja, tiklīdz mēs kvalificējam ietekmi kā leģitīmu vai neleģitīmu, uzreiz parādās plaša diskusija par to – es taču tikai leģitīmi ietekmēju," norādīja Tērauda.

Reaģējot uz mediju iebildumiem, prezidenta padomniece gan sola pirms trešā un beidzamā lasījuma rosināt aizstāt "neleģitīmās ietekmes" jēdzienu ar citu, ka medija darbībā nedrīkst būt nekāda ārēja iejaukšanās.

Tomēr no otra mediju vidē šaubīgi vērtētā priekšlikuma prezidents atkāpties nedomā, un tas paredz, ka sabiedrisko mediju galvenos redaktorus apstiprinātu nevis mediju valde, bet gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

Arī šo priekšlikumu EBU kritizē, uzsverot – valsts ziņā ir medijus uzraugošās padomes iecelšana, bet tas arī viss.

"Šai iesaistei nevajadzētu sniegties līdz mediju vai to redakciju vadības līmenim. Eiropas Padome to pasaka ļoti skaidri. Tas radītu apjukumu un politiskas iejaukšanās risku, no kura noteikti būtu jāizvairās," uzsvēra EBU pārstāve.

Prezidenta padomniece gan šādu risku noliedz, skaidrojot, ka sabiedrisko mediju padome, ko, atbilstoši jaunajam likumam varētu veidot viens Saeimas, viens nevalstiskā sektora un viens paša prezidenta virzīts loceklis, darbosies pavisam citādi nekā pēdējos gados daudz kritizētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

"Es saprotu to vēlmi noslēpt galveno redaktoru no padomes, ja tā ir politiski ietekmēta. Šī ir tā brīnišķīgā iespēja deputātiem parādīt, ka var būt arī cits risinājums – laikam jau mediji vienkārši nevēlas riskēt ar to, vai deputāti šo iespēju izmantos vai ne – tāpēc es vēlreiz saku, ir jāapelē pie deputātu godaprāta un veselā saprāta," norādīja prezidenta padomniece Ēlerte.

Arī šim priekšlikumam pilna koalīcijas atbalsta ceturtdienas balsojumā nebūs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti