Politologs: Koalīcija bēgļu jautājumā demonstrē vājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pašreiz koalīcija, nespējot vienoties par bēgļu uzņemšanu, demonstrē savu vājumu un nevēlēšanos pieņemt lēmumus, kas sabiedrībā tiktu uztverti negatīvi, intervijā LTV “Rīta Panorāmai” pauda politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Rozenvalds norādīja, ka pašlaik pretēji “Vienotības” līderes Solvitas Ābotliņas izteikumiem Latvijā nav konstitucionālās krīzes, nav situācijas, ka spēkā esošā konstitūcija neļautu pieņemt lēmumu, un, ja šī valdība nespēj pieņemt lēmumu, iespējams, vajadzīga cita valdība.

Tomēr Latvijas politiskā elite šobrīd demonstrē nespēju pieņemt svarīgus lēmumus situācijā, kad sabiedriskā doma ir krasi negatīvi nosakņota, sacīja Rozenvalds.

Tie ir politiķu centieni izskatīties labi vēlētāju acīs, bet viņiem arī jāspēj pārliecināt  sabiedrību par nepieciešamiem soļiem, taču  šobrīd šādu politiķu viedumu nemana, nav skaidras konstruktīvas pozīcijas, sacīja Rozenvalds.

Tomēr šajā gadījumā jāatrod kompromiss starp to, ko vēlas vai nevēlas cilvēki, un to, kas ir Latvijas pienākums kā Eiropas daļai, sacīja Rozenvalds.

Viņaprāt, koalīcijas demonstrē acīmredzamu vājumu, un no tā cieš Latvijas valsts -  piemēram, Latvijas iekšlietu ministrs nebija ministru sanāksmē Briselē, kurā sprieda par bēgļu uzņemšanu, jo Latvijas valdība nav formulējusi savu pozīciju.

Nevēlēšanos uzņemt bēgļus mazinās uzticēšanos Latvijai kā sarunu partnerim, kas gatavs kaut ko darīt, sadarbojoties ar citiem.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers 9.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, to skaitā ir iepriekš plānotie 40 000 cilvēki, kurus bija plānots uzņemt brīvprātīgā kārtā. ES dalībvalstu iekšlietu ministri vienojās par šo cilvēku uzņemšanu, taču ne par obligāto kvotu sistēmu.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki. 

Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un Nacionālā apvienība - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs 160 000 bēgļu. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti