Politologs: Budžeta pieņemšanas procesā redzam Latvijas politikā ieilgušās kaites

Nākamā gada budžeta pieņemšanas process liecina par dažu vecu Saeimas un valdības kļūdu atkārtošanos. Budžetā ir daudz labu lietu, taču vairāki lēmumi vai to atlikšana nav izprotami, uzskata Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Vienlaikus, iespējams, jau nākamnedēļ izskanēs veselības ministrei Ilzei Vinķelei ("Attīstībai/Par") demisijas pieprasījums. 

Eksperti vērtē 2020. gada valsts budžetuJānis Kincis
    Politologa Jura Rozenvalda skatījumā 13. Saeimā redzama politika pēc principa “kā var nesolīt” un opozīcijas klaja ignorēšana. Tāpat viņš uzsvēra, ka politikā milzīga loma ir ne tikai saturam, bet arī žestiem un sīkumiem. Viņš neapšaubīja, ka budžeta veidošanā bija objektīvas grūtības, bet tās radīja arī paši politiķi, piemēram, iepriekš pieņemot likuma grozījumus, ar kuriem noteica konkrētu algu pieauguma apjomu mediķiem.

     

    Politologs arī norādīja uz valsts finansējuma pieaugumu politiskajām partijām – lai gan runa nav par tik lielām summām, kas varētu kompensēt trūkstošo naudu mediķu algu pieaugumam, taču šāds solis atstāj iespaidu uz sabiedrību.

    Tikai daļēja solījuma sildīšana par mediķu algu palielināšanu nākamgad varētu kļūt par iemeslu veselības ministres Ilzes Vinķeles (“Attīstībai/Par”) demisijas pieprasījumam, Latvijas Radio atzina Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

    „Par to, ka Vinķeles kundze ir nevis centusies pārliecināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vitāli svarīgi, lai Veselības aprūpes finansēšanas likums tiktu pildīts, bet tieši otrādi – viņa centusies sēt politiķis pārliecību, ka likumu var nepildīt, jo to nemaz nav iespējams izpildīt. Šāda rīcība nav izprotama no nozares viedokļa un arī no to vairāk nekā 70% iedzīvotāju viedokļa, kuri uzskata, ka būtiskam veselības nozares finansējuma palielinājumam bija jābūt starp galvenajām prioritātēm, veidojot nākamo gadu budžetu,” teica Keris.

    Uzreiz pēc valsts svētkiem, 19.novembrī, arodbiedrības padome sēdē kopā ar Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas māsu asociācijas pārstāvjiem lems par turpmākajām protesta akcijām un iespējamu parakstu vākšanu par 13. Saeimas priekšlaicīgu atsaukšanu.

    To, vai pareizākā protesta forma būtu mediķu streiks, apšauba Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns: „Es jau, godīgi runājot, viņiem esmu teicis, ka streiks nebūtu labākais. Jo tā mēs, gribot negribot, kaut kādā mērā izdarītu spiedienu uz pacientu daļu, kas būtu sāpīgi. Tas nav tas labākais, bet viņi paši izšķirsies.”

    Brīvo arodbiedrību savienība bija viena no tām valdības trīspusējās sadarbības padomes organizācijām, kas valsts budžeta projektu oficiālā lēmumā neatbalstīja.

    Pašlaik arodbiedrību šefs norāda uz pareiziem lēmumiem: „Ir vesela virkne problēmu, protams, risinātas, un mēs to nenoliedzam. Vai tie būtu kultūras darbinieki, policisti vai ugunsdzēsēji, vai ceļu būvē strādājošie.”

    Taču vienlaikus Baldzēns norāda, ka kļūda bijusi neieklausīties sociālajos partneros un jau nākamgad nepalielināt minimālo algu. „Kāda problēma būtu tagad līdz 500 eiro bruto pacelt minimālo algu? Kopā ar tiem 29 miljoniem [kas konfiscēti un iesaistīti valsts budžetā], un to, ka cilvēkiem būtu vairāk naudiņas uz rokas un viņi te iztērētu vairāk, tādējādi palielinot pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa ienākumu kāpumu un citiem maksājumiem, mēs iegūtu virs 80 miljoniem eiro. Un tad nebūtu nekādu problēmu nodrošināt vajadzīgo finansējuma kāpumu mediķiem un pedagogiem. Visiem iznāktu,” pārliecināts ir Baldzēns.

    Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone iepriekš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" nākamā gada valsts budžetu atturējās dēvēt par attīstības budžetu, taču panākta trausla stabilitāte, nav mainīti iedzīvotāju nodokļi, bet vienlaikus veselības aprūpes finansējumā ir force majeure situācija.

    KONTEKSTS:

    14. novembra vakarā Saeima pēc divu dienu ilgām debatēm pieņēma nākamā gada budžetu un to pavadošo likumu paketi. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka budžeta veidošana bija kompromiss un valdības izaicinājums bija samērot sabiedrības intereses. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti