Plānošanas reģionus varētu stiprināt, nevis likvidēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pēc Valsts kontroles kritikas un pārmetumiem plānošanas reģioniem par neefektīvu darbību un līdzekļu tērēšanu, no plānošanas reģioniem negrasās atteikties, un tos pat varētu stiprināt, piemēram, nosakot tiem arī kādu administratīvas vienības statusu, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena"  pastāstīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.

Komisijas deputāti trešdien uzklausīja Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumu un plānošanas reģionu pārstāvjus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokļus, un ministrija pauda pārliecību, ka plānošanas reģioni „jāuztur dzīvi”, jo 119 pašvaldības katra individuāli ne vienmēr spēj aizstāvēt savas intereses valsts līmenī.

Tāpat plānošanas reģionam ir liela nozīme reģiona problēmu izgaismošanā un ES fondu piesaistīšanā, norādīja komisijas vadītāja.

Viņa gan atzina, ka var diskutēt par finansējumu un pieeju funkciju izpildīšanai, kas, iespējams, nebija adekvāti, un rezultāti nebija tik spīdoši. Deputāte norādīja, ka ES fondi varēja būt vairāk apgūti, un attīstības plānošanas dokumenti varēja būt labāk izvērtēti un reģioni varēja panākt, ka pašvaldības vairāk ņem vērā attīstības mērķus. 

„Pasažieru pārvadātāju uzraudzībā plānošanas reģioni savā ziņā ir izgāzušies,”  atzina Siliņa.

Viņa arī norādīja, ka pārvadātāju uzraudzības funkcijas pārņem Satiksmes ministrija un plānošanas reģioni koncentrēsies uz attīstības plānošanas dokumentiem un ES fondu apguves informācijas biroju uzturēšanu. 

Siliņa norādīja, ka reģionus varētu stiprināt kā juridiskas vienības, un runa ir par to, ka varētu piešķirt arī kādu administratīvu statusu.

 Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Jānis Miezeris raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka plānošanas reģioni strādā ar pašvaldībām, izvērtē teritorijas plānojumus, sniedz atzinumus par plānošanas dokumentiem, konsultē par iespējām iegūt ES fondu līdzfinansējumus. Pēc viņa teiktā, reģioniem trūkst ietekmes iespēju, tie nevar iespaidot pašvaldību lēmumus, plānošanas reģionu lēmumiem pagaidām ir vien rekomendējošs raksturs. 

Jau ziņots, ka Valsts kontrole pēc revīzijas secināja - Latvijas plānošanas reģionu pašreizējās darbības lietderība ir apšaubāma.

Plānošanas reģioni gan iebilst, ka lielākā daļa tiem piešķirtās naudas nonāk pie sabiedriskā transporta pārvadātājiem un pašu darbībai reģioni tērē ļoti maz. Tomēr Valsts kontrole uzsver, ka nepietiekama izmaksu kontrole liek šaubīties par budžeta dotācijas apmēru pārvadātājiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti