Rīgā astoņas, bet visā Latvijā ir aptuveni 20 skolas, kurās padziļināti tiek mācīta svešvaloda. Tas nozīmē, ka skolēni tiek sadalīti divās vai pat trīs grupās, lai labāk apgūtu valodu un ikviens stundā varētu arī izteikties.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais projekts par pedagogu darba algu samaksas reformu paredz, ka vēl tikai nākamgad būs līdzekļi padziļinātai svešvalodas mācīšanai. Bet no jaunā mācību gada tiks samazināts koeficients par padziļinātu mācību priekšmeta pasniegšanu no 1,2 līdz 1.
Šādu ieceri Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle komentē, sakot, ka tas būs pret inteliģences centieniem nākamajām paaudzēm.
Tikmēr Rīgas Vācu valsts ģimnāzijas direktora vietnieks Gunārs Tomass apšauba to, vai iespējams 30 bērniem vienlaikus padziļināti iemācīt svešvalodu. Pedagogi saka, ka svešvalodu apguvei vajag vairāk līdzekļu. Turklāt bieži jāpiesaista divi skolotāji.
Šī iecere vissmagāk skaršot tā dēvētās valodu skolas.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule uzsver, ka bērni visā Latvijā ir vienādi un, jau sākot no pirmās klases, tiek mācīta svešvaloda visās skolās. Viņa pieļauj, ka pašreizējā iespēja sadalīt skolēnus grupās varētu palikt spēkā vēl dažus gadus.
Svešvalodu skolu pedagogi aicināti ministrijai šonedēļ iesniegt savus priekšlikumus izmaiņām jaunajā pedagogu atalgojuma modelī.
