Pētījums, kuru veiks Igaunijas Atalgojuma informācijas aģentūra, aptvers visas trīs Baltijas valstis. Pētījuma rezultātus bez maksas saņems visi pētījuma dalībnieki, kā arī tos dāvinās trim ministrijām - Ekonomikas, Labklājības un Finanšu, kā arī premjera birojam, lai tos varētu izmantot nodarbinātības politikas veidošanai.
Līdz šim atalgojuma pētījumus veica, apkopojot tikai darba devēju sniegto informāciju par algām, turklāt datu apkopojumu publicēja vismaz pusgadu pēc to ievākšanas. Igaunijas Atalgojuma informācijas aģentūra jau trīs gadus savā valstī veic pētījumu, kurā aptver vismaz 300 profesijas, aptaujā arī darbiniekus par vēlamo atalgojumu, turklāt datus publicē divu mēnešu laikā. Ar šo pavasari aģentūra paplašina savu darbību visā Baltijā un arī Latvijā veiks detalizētu un operatīvu atalgojuma izpēti.
Atalgojuma informācijas aģentūras vadītājs Antons Kuzņeckis atklāj, ka Igaunijas pētījums atklājis arī vairākus pārsteigumus.„Mums bija liels pārsteigums, ka personālvadības speciālisti prasa savam darba devējam zemāku algu nekā uzņēmēji ir gatavi maksāt,” saka Kuzņeckis.
Citās nozarēs gan lielākoties darbinieki vēlas saņemt lielāku atalgojumu, nekā piedāvā darba devēji.
Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir pārliecināta, ka pētījums ļaus uzņēmējiem precīzāk plānot darba spēka izmaksas nākotnē. „Datu iegūšanā piesaistīta personāla atlases kompānija CV-Online, kura aicinājumus aizpildīt aptaujas anketas izsūtīs 12 000 darba devēju un 250 000 darba ņēmēju,” norāda Meņģelsone. „
Anketas izsūtīs arī visiem lielākajiem darba devējiem un darba devēju konfederācijas biedriem," saka CV Online biznesa attīstības vadītājs Alvis Brodiņš. Viņš skaidro, ka pētījuma rezultātus bez maksas iegūs visi, kas aizpildīs anketas.”
Latvijas darba devēju konfederācijā norāda – līdz šim Latvijā ir nesaistīti vākti dati par uzņēmumu piedāvātajām algām un summām, kuras darba ņēmēji atzinuši par vēlamām, bet nav iezīmēta plaisa starp darba ņēmēju vēlmēm un reālo atalgojumu.
„Šis pētījums - tā kā tas būs anonīms - ļoti cerams, parādīs to patieso atalgojumu līmeni, jo, kā mēs zinām, ir ļoti daudzi uzņēmumi un nozares, kur joprojām ir izteikta ēnu ekonomika, respektīvi, aplokšņu algas,” uzsver Brodiņš. „Šis pētījums tad parādīs to reālo atalgojumu līmeni.”
„Visinteresantāk ir salīdzināt šos datus – piedāvātās un vēlamās algas,” saka projekta vadītāju, kompānijas „salaryinfo.eu” pārstāve Kadri Sēdere. „Dažās nozarēs spiediens uz algām ir ļoti liels, piemēram, celtniecībā, IT jomā, bet citās nozarēs cilvēki sagaida pat zemāku algu par nozarē reāli esošo.”
Pētījums būs pieejams pēc 22.jūlija. Pilnu pētījuma versiju dāvinās Labklājības, Ekonomikas un Finanšu ministrijām, kā arī premjera birojam, lai valsts šos datus varētu izmantot nodarbinātības politikas plānošanai.
