Pērn Latvijā pieaugusi ienākumu nevienlīdzība

2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, Džini koeficients, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, palielinājās par vienu procentpunktu – no 34,5% līdz 35,6%. Kopumā gan pērn mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās aptaujas dati.

Lielāka nevienlīdzība

Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību.

Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

Pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu vēl krasāk iezīmējās atšķirība starp vistrūcīgākajiem (pirmā kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa).

2017. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,8 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi.

2016. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2016. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,2 %) un Lietuvā (37,6 %), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,3%. Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecības indekss 2016. gadā bija tikai Bulgārijā (8,2) un Lietuvā (7,3), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.

“Ja mums ir Eiropas Savienībā rādītājs aptuveni 30%, tas nozīmē, ka sabiedrība ir daudzmaz līdzsvarota arī pēc vidējiem rādītājiem. Ja mums Džini koeficients aizies līdz vienam, tātad līdz 100%, tas nozīmētu to, ka visi ienākumi ir viena cilvēka rokās. Patiesībā mūsu uzdevums ir nevis dabūt vienādību lejā, bet tieši otrādi – panākt, lai ienākumi augtu,” komentēja Latvijas Universitātes profesore, ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa.

Profesore arī uzsver, ka dati rāda arī to, ka ir auguši sabiedrības vidusslāņa ienākumi.

Vidēji ienākumi aug

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8%, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9%, 2015. gadā – par 7,6%, 2014. gadā – par 9,3%).

Ienākumu atšķirības vērojamas dažādos Latvijas reģionos:

  • Viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3%.
  • Visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2%.
  • Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4%).
  • Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8%).
  • Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6%).

Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9%) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2%). 

Gada laikā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī palielinājās par 13,1% – no 311 eiro līdz 352 eiro. Ienākumi no pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 4,2% (no 108 eiro mēnesī 2016. gadā līdz 112 eiro mēnesī 2017. gadā).

2017.gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos sastādīja 72% (2016. gadā – 71,2%), bet sociālo transfertu īpatsvars – 23% (2016. gadā – 24,7%).

KONTEKSTS:

Jau pirms vairākiem gadiem politiķi Latvijā atzina, ka ienākumu nevienlīdzība ir nopietna problēma. Arī starptautiskās organizācijas norādīja uz lielu ienākumu nevienlīdzību.

Politiķi solīja risināt šo problēmu. Piemēram, kādus soļus spēra, skatot 2014. gada valsts budžetu. Savukārt attiecībā uz nodokļu reformu, kas stājās spēkā šogad, tika uzsvērti centieni tādējādi paaugstināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti