OECD norāda uz lielu nevienlīdzību un iedzīvotāju skaita sarukumu Latvijā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kurā Latvijā vēlas iestāties, kopumā pozitīvi novērtēja Latvijas darba tirgu un sociālo politiku, taču arī norādīja uz iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, uz lielu ienākumu nevienlīdzību un samērā lielu krievvalodīgo latviski nerunājošo iedzīvotāju skaitu.

Liela migrācija un zema dzimstība

OECD eksperts kopumā pozitīvi vērtē Latvijas darba tirgu un sociālo politiku, tajā pašā laikā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanos un ēnu ekonomikas īpatsvaru eksperti vērtē kā negatīvus faktorus. OECD ziņojuma autori norāda, ka iedzīvotāju skaita samazināšanos veicina migrācija un zemā dzimstība.

Turklāt pat pēc pašām optimistiskākām  prognozēm Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju skaits 2020.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, samazināsies par 10%, un uz katriem desmit strādājošajiem būs seši pensionāri. 

Savukārt pēdējos 25 gados mūsu iedzīvotāju skaits sarucis par aptuveni 25%. Un tikai aptuveni 16% emigrējušo Latvijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā plāno atgriezties. Liela daļa mājup braukt neplāno.

Ziņojumā arī norādīts, ka migrāciju ietekmē tieši ekonomiskie iemesli, un veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā var tikai algas. Tāpēc Latvijai jādomā ne tikai par darba ražīguma celšanu, bet arī par darba apmaksas kāpumu. Tāpat OECD norāda, ka valstij ir jārisina bezdarba problēmas. 

“Nevienam nepatīk pamest savu valsti. Bet viņi pamet un lielākoties tieši ekonomisku iemeslu dēļ. Tāpēc ir jārada tieši šādi paši iemesli, lai viņi atgrieztos,” saka OECD pētījuma veicējs Paolo Falco.

 

Augsta nevienlīdzība

Eksperti arī norādījuši, ka Latvijas līnija ir viena no augstākajām nevienlīdzības rādītājām visu valstu vidū. Un runa nav tikai par zemāku atalgojumu sievietēm vai grūtībām atrast darbu, ja bezdarbs ieildzis. Viņi aicina izglītības jomā vairāk iesaistīt darba devējus, un pārskatīt to, cik produktīvi strādājošie pavada laiku, jo arī šajos rādītājos Latvija atpaliek no daudzām valstīm, Igauniju ieskaitot.

“Ir daudz lietu, kas kompleksi jārisina, lai samazinātu nevienlīdzību. Izglītības politika. Tāpat mēs redzam, ja bērnam tiek ierobežotas iespējas agrā bērnībā, tas ietekmē viņa iespējas visu atlikušo dzīvi. Tas pats saistīts ar darba tirgu. Ar to, kā ir radīta nodokļu sistēma un kā  pabalstu sistēma, atbalsts bezdarba gadījumā, garantētais minimālais ienākums un pensija,” norāda OECD pētījuma veicēja Monika Kviezere.

Turklāt joprojām pieaug ienākumu nevienlīdzība. Risinājums ir komplekss, taču viens no elementiem varētu būt minimālo algu dažādošana. "Šobrīd esošā vienota minimālā alga Latvijā mazina ienākumu nevienlīdzību. Tajā pašā laikā, vienota minimālā alga rada problēmu. Proti, nav iespējams, ka no darba devēja skatu punkta darba spēks ar zemāku produktivitāti varētu būt lētāks. To var novērst diferencētā minimālā alga.

Atskaitē piedāvāts, ka Latvija varētu mēģināt dažādot minimālo algu. Turklāt jauniem cilvēkiem, kam ir grūtāk iekļauties darba tirgū, vajadzētu noteikt zemāku algu.

Tas pats attiecas arī uz mācekļiem un darbiniekiem bez pieredzes," norādīja Paolo Falko.

OECD pētījuma veicējs Paolo Falco.

Nozares ministrs gan norādīja, ka dažas lietas jau labotas - ieviests diferencēts neapliekamais minimums un palielināts ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām, lai veicinātu līdzdalību darba tirgū. Taču nevienlīdzības mazināšana joprojām ir liels izaicinājums.

Pašlaik Latvija ceļā uz pievienošanos OECD ir sasniegusi noslēguma fāzi. Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) Latvijas Radio 4 gan pauda, ka Latvijas iestāšanās OECD nav pamatmērķis. Tas ir attīstīto valstu klubs, kur tās dalās ar pieredzi, kā tās sasniedza savu attīstības līmeni. Latvijai cenšoties iestāties organizācijā, tā saņēma daudz rekomendāciju uzlabojumiem un ir arī aizrādījumi par darba un sociālajiem jautājumiem. Šādas rekomendācijas ir informācija no citām valstīm, kā tās risina līdzīgas problēmu situācijas, sacīja Reirs.     

OECD eksperti arī aplēsuši, ka aptuveni 12% iedzīvotāju ir nepilsoņi, un no aptuveni 37% Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, trešdaļa nezina latviešu valodu pietiekamā līmenī, bet 6% to nezina vispār, kas apgrūtina viņu iespējas atrast darbu. Tajā pat laikā ziņojumā norādīts, ka valsts piedāvā plašas iespējas apgūt valsts valodu, piemēram, bezmaksas valodas kursus bezdarbniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt