Par ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem lems, skatot 2014.gada valsts budžetu

Minimālās algas pelnītājiem ienākumi nākamgad pieaugtu par 20%. To paredz šodien valdībā skatītā koncepcija nevienlīdzības mazināšanai.

Finanšu ministrija piedāvā celt minimālo algu, palielināt nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem un ieviest diferencētu ar nodokli neapliekamo minimumu. Vienlaikus ministrs sācis apšaubīt iespēju strauji samazināt ienākuma nodokli, kas saniknojis koalīcijas partnerus un kārtējo reizi liek nenopietni uz valdības solījumiem raudzīties uzņēmējiem.

Pirms lemšanas par nākamā gada budžetu finanšu ministrs Andris Vilks no „Vienotības” sācis augsnes sagatavošanu zināmām atkāpēm no valdības apņemšanās mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vilks pauž viedokli, ka likumā jau ierakstītā ienākuma nodokļa samazināšana nākamgad no 24% līdz 22% ir pārāk strauja. Vilka vārdiem runājot - budžets to varētu atļauties, ja notiktu brīnumi - ekonomika augs straujāk, problēmas neradīs „Liepājas metalurgs”, atgūties sāks Eiropa.

Vilks primāri iestājas par ienākuma nevienlīdzības mazināšanu, liekot ministriem priekšā minimālās algas palielināšanu no 200 līdz 225 latiem, nodokļa atvieglojuma par apgādājamiem paaugstināšanu līdz 98 latiem, neapliekamā minimuma celšanu tiem, kas saņem zem 400 latiem mēnesī. Tas ļaus minimālās algas pelnītājam nākamgad saņemt par 20% vairāk.

„Mēs esam pagrūsti zem citu Baltijas valstu līmeņa, fundamentālas lietas – kā neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem. Tā ir pirmā korekcija, kas Latvijā jāveic, pēc tam varam domāt par pārējām lietām,” skaidro Vilks.

Viņš arī atgādina, ka ienākuma nodokļa strauja samazināšana pērn bija Reformu partijas uzspiesta prasība. To varētu īstenot, ja reformisti atkāptos no pieprasījuma celt skolotāju algas un arī pārējās ministrijas papildu naudu nelūgtu.

„To uzskatu kā Vilka kunga personīgo viedokli,” Reformu partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts finanšu ministra sacīto sauc par pārsteidzīgu un pretsitienam min, ka nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nauda pērn pazuda tieši pēc Finanšu ministrijas idejas samazināt pievienotās vērtības nodokli.

Latvijas Darba devēju konfederācija paziņojusi, ka politiķu pieļāvumi atkāpties no iepriekšējiem solījumiem apdraud uzņēmēju paļāvību uz pārdomātiem un izsvērtiem lēmumiem. Viens no arodbiedrību līderiem Egīls Baldzēns uzskata, ka priekšlikumu pakete ir jāskata kopsakarā.

„Ja mēs izmetam ārā IIN likmi, nākamgad minimālās algas saņēmējs saņems pāri par diviem latiem mēnesī – tā arī jau būtu atkāpe,” skaitļo Baldzēns.

Izskatot nevienlīdzības mazināšanas pasākumus valdības sēdē, atklājās, ka aprēķini ir visai nepilnīgi, jo Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā ietekmi uz uzņēmumiem, kas veselības sektorā algu celšanā slimnīcu māsām un citiem zemāk atalgotajiem papildu prasītu 15 miljonus latu.

Ministri vienojās par nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumiem lemt, gatavojot nākamā gada budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti