Vaučers paredz, ka nauda seko bērnam līdz skolai, un 1500 latu par vienu skolēnu solidāri segtu gan pašvaldība gan valsts. Aprēķināts, ka valstij vaučeru sistēma varētu izmaksāt 300 miljonus latu.
Skolām, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100, būtu gan citi nosacījumi. Jau šogad sistēmu varētu ieviest 10 līdz 20 skolās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rēķinājusi, ka papildu naudu no valsts šim mērķim nevajadzēs.
Pašvaldību aprēķini gan liecina, ka jau pagājušā gadā skolas valstij un pašvaldībai izmaksājušas 560 miljonus latu. Lai pašvaldības varētu nosegt visu, ko no tām prasa valsts, vidēji nepieciešami papildu 10 miljoni latu, jo katrā novadā un pilsētās trūkst naudas, lai nodrošinātu skolās visu nepieciešamo.
„Skolas būs uz saimniecisko aprēķinu, strādās kā uzņēmums un iztiks ar naudu, ko ievāc no vaučeriem par no bērniem. Tas nozīmē, ka ar 300 miljoniem vairākas skolas bankrotēs, un tās būs mazās lauku skolas,” uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperte Olga Kokāne. Viņa arī vērtē, ka nav skaidrs, vai skolām būs jāmaksā kāda daļa par mācību grāmatām un kas notiek ar darba burtnīcām.
Plānots, ka sistēmas pilotprojektu varētu sākt jau šogad. "Vecāki par izglītību" eksperte Jana Simanovska uzskata, - ja ir pietiekami aprēķini, kā nodrošināt, ka skolas var sniegt līdzvērtīgu izglītību un tiek novērstas atšķirības, kas rodas saimnieciskajos izdevumos, projektu var ieviest. „Finansējums no pašvaldībām ir ārkārtīgi atšķirīgs, un nav skaidrs, kā tiks panākts izlīdzinājums. Jautājums, cik ātri skolas var akceptēt, ka tām nauda samazināsies. Pilsētās skolas ir dārgākas, bet laukos ir mazāk skolēnu. Ja finansējumu var sakārtot, es uz vaučeriem skatos pozitīvi,” atzīmē Simanovska.
Ministrija sola, ka finansējums skolām varētu atšķirties arī pa novadiem, tomēr tās nebūs tādas pat atšķirības, kā tas ir bijis līdz šim. Svarīgi, lai skolas pašas var plānot savu saimniecību, ja visa nauda tām tiek pārskaitīta uzreiz.
Jau ziņots, ka gada sākumā ministrija nāca klajā ar sadalījumu: par ko jāmaksā vecākiem, par ko pašvaldībai un par ko valstij. Tomēr pašvaldības uzskata, ka šis uzskatījums nav pietiekami skaidrs, jo piemēram, seši lati par mācību grāmatām gadā nav pietiekama summa, lai mācību procesu nodrošinātu.
