Panorāma

10 gadi ES: izmirstam un aizbraucam

Panorāma

"Kritiskā masa" iestājas par velobraucēju respektēšanu

Pasienē par dalību ES nepriecājas

Pasienē par dalību ES nepriecājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vistālāk uz austrumiem, pašā Latvijas nomalē, kur tālāk vien Krievija un Baltkrievija, atrodas Pasienes pagasts. Tā iedzīvotāji neslēpj, ka skaudri izjūt dzīvi nomalē, kur tā šķiet teju apstājusies - lai gan pirms 10 gadiem likās, ka viss būs savādāk. Miljardos mērāmie Eiropas līdzekļi, kas nonākuši Latvijā, Pasienē saskaitāmi pavisam viegli - 7000 latu vienam bērnu rotaļu laukumam. Ja referendums par pievienošanos ES notiktu šodien, pasienieši balsotu “pret”.

Pirms 10 gadiem no 750 Pasienes pagasta iedzīvotājiem balsot „par” pievienošanos ES bija gājuši 70 %. Toreiz, kā atceras laucinieki, solīts tika daudz - attīstīt pagasta infrastruktūru, radīt jaunas darbavietas, bet rezultāta joprojām nav. 10 gadu laikā pagasta dzīve šķiet apstājusies.

Pasienē var satikt tikai pensionārus. „Protams, es balsoju par jo solīja labāku dzīvi. Es uzskatu par Latgali ir aizmirsuši. Ja skatās uz mūsu pusi, tad mēs izmirstam, jauniešu nav, visi brauc prom, šeit nav nekādas perspektīvas,” saka pensionāre Emīlija.

Līdzīgu viedokli izsaka cits pensionārs, vārdā Ivans. „Solīja palielināt pensijas, bet solītais tā arī nepiepildījās,” saka Ivans.

Tikai reizi nedēļā te iedzīvotājiem ir iespēja izmantot sabiedrisko transportu un sākumskolas klasēs mācās tikai daži skolēni. Pasienes pagasta vadītāja teic, ka ikdienā tiekoties ar iedzīvotājiem ir jūtama vienaldzība. Lauciniekiem trūkst naudas, arī darba iespēju nav. Vienīgais projekts, kurš šo 10 gadu laikā par ES līdzekļiem tika īstenots, ir bērnu rotaļu laukums par 7000 latu un bezdarbniekiem tika dota iespēja nopelnīt vismaz kaut kādu naudu strādājot tā sauktajā “simtlanieku” programmā.

„Cilvēki jau ir nolaiduši rokas, negrib vairs ķepuroties, negrib vairs cīnīties. Iedzīvotāji pasaka: mēs nejūtam neko, kā mēs dzīvojām bez ES, tā arī tagad dzīvojam ar ES,” iedzīvotāju attieksmi raksturo Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka.

Kā skaidro Zilupes novada pašvaldības izpilddirektore, tad visiem lauku reģioniem ir vienāds iedalījums projektu ziņā, ko spēj veikt par ES līdzekļiem. „Viss ir atkarīgs no tā kā mēs tos projektus sarakstām, kā tie projekti tiek izvērtēti. Ja viņi ir vinnētāji, tātad ir arī nauda, ja tur kaut kas nav tā, tad atvainojiet (..) kā aizmirsti, viennozīmīgi nav aizmisti, cik varam tik dodam,” saka Zilupes novada pašvaldības izpilddirektore Aina Borsuka.

Plānots, ka nākamais projekts, kurš varētu tikt īstenots būtu ūdens un kanalizācijas sistēmas atjaunošana pagastā. Taču nākotne Pasienes iedzīvotājiem joprojām nav skaidra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti