Okupācijas muzejs grib izvērst ekspozīciju Stūra mājā; VNĪ gaida nozares un politiķu lēmumus

Stūra mājai jeb Tetera namam piešķirts vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statuss. Okupācijas muzejs piedāvā paplašināt savas ekspozīcijas daļā telpu un norāda, ka ēkai jābūt ar vienotu saturisko piepildījumu. Tikmēr patlaban neapdzīvotā nama uzturēšana valstij gadā izmaksā ap 90 tūkstoš eiro, tādēļ nama apsaimniekotājs gaida arī kādu valsts lēmumu par finansējumu un nama pielietošanas mērķi.

Stūra mājai piešķirts vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statussSintija Ambote

Stabu un Brīvības ielas stūra mājas daļa kopš 2009. gada iekļauta valsts aizsardzībā kā vēsturiska notikuma vieta. Ievērojot tā laika ēkas īpašnieka vēlmi turpināt saimniecisko darbību bijušajā čekas namā, pieņemtais aizsardzības statuss līdz šim attiecās tikai uz ēkas vietām, kur uzskatāmi pierādāmas represīvo iestāžu darbības pēdas, proti, pirmajā stāvā, iekšpagalmos un pagrabstāvā.

Savukārt pārējā Tetera nama daļa bija aizsargāta atbilstoši arhitektūras pieminekļa prasībām.

“Ir veikti papildu apsekojumi, un ir pierādīts, ka represīvo iestāžu darbības liecības pēdas ir atrodamas visā ēkā, ne tikai šajās pirmā stāva telpās. Līdz ar to ir noteiktas vēsturiskā notikuma vietas saglabājamās vērtības, kas ir gan vēsturiskais konteksts, gan notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi. Un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir pieņēmusi lēmumu visu ēku pasludināt par valsts nozīmes vēsturiska notikumu vietu. Lai ieraksti pieminekļu sarakstā nedublētos, piemineklis ir izslēgts no vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu saraksta,” skaidroja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Elvita Ruka.

Apsaimniekotājs gaida turpmākos lēmumus

Stūra mājas izsoles procesu Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apturēja jau novembrī pēc Latvijas Okupācijas muzeja un Kultūras ministrijas lūguma. VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs gan norādīja, ka izsoles procesā bijusi investoru interese, bet, ja nama izsole tiks rīkota atkārtoti, tad jaunais ēkas statuss noteiks papildu prasības potenciālajam vietas attīstītajam.

Stūra mājas apsaimniekotāji patlaban gaida nozares un politiķu lēmumu par finansējumu un nama pielietošanas mērķi. “Mēs no savas puses esam gatavi arī turpmāk pārvaldīt ēku, bet ir jāapzinās pašreizējā situācija.

Vairāk nekā 90% no nama platības ir tukša, un valstij šīs neapdzīvotās daļas uzturēšana ik gadu izmaksā ap 90 tūkstošus eiro.

Un arī tuvākajā nākotnē šai ēkai nepieciešami kapitālieguldījumi. Tāpēc mēs gaidām nozares un politiķu lēmumu par tālāko finansējumu. Iepriekšējie soļi par izsoli bija izsvērts lēmums, lai piesaistīt līdzekļus un ēku atdzīvinātu un nodrošinātu muzeja ilgtermiņa darbību tās daļā un atjaunotu šo ēku. Jo nebija neviena cita scenārija par to, kā piesaistīt investīcijas Stūra mājas uzturēšanai un atjaunošanai,” skaidroja Griškevičs.

Muzejs grib izvērst ekspozīciju

Okupācijas muzeja biedrība jau martā vērsās Kultūras ministrijā ar lūgumu visu ēku iekļaut vēsturiskas vietas statusa aizsardzībā. Muzeja vadītāja Solvita Vība vērtēja, ka izsoles apturēšana un jaunā statusa piešķiršana ir solis vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Muzeja ieskatā visai ēkai jābūt ar vienotu saturisko piepildījumu. Muzejs decembrī vēstulē Kultūras ministrijai izklāstījis savus priekšlikumus par ēkas attīstību.

“Mēs gribam izvērst ekspozīciju. Ir interesanti objekti šajā ēkā, kas līdz šim nav rādīti.

Ir čekas iekšējā telefonu centrāle. Savukārt pagrabā ir 1938.gadā izveidota bumbu patversme un arī padomju laika bumbu patversme. Tā kā ļoti daudz vēl būtu tādi objekti, kurus mēs varētu pielāgot apmeklētāju uzņemšanai un arī saturiski paplašināt savu izstādi un ekspozīciju,” pastāstīja Vība.

Muzejs piedāvā ideju ēkā telpas piedāvāt nevalstiskajām organizācijām: “Mēs esam izteikuši arī domu, ka varbūt šajā mājā varētu būt arī citas NVO. 2008.gadā tika diskutēts par iespējumu pilsoniskās sabiedrības centru. Tāpat šajās telpās varētu būt arī kādas publiskās telpas valsts iestādēm.”

Vība uzskata, ka nozares ministrijai pēc iespējas drīzāk jārīko diskusija, lai lemtu par Stūra mājas ilgtermiņa attīstības plānu. “Mēs saprotam, ka Covid-19 apstākļos nauda ir vajadzīga visām jomām, tad būt pareizi apzināt tos darbus, kurus jāizdara tuvākajā laikā un kādi resursi tam nepieciešami.

Tāpat, iespējams, jāveido īpaša institūcija, kas šo Stūra mājas projektu uzraudzītu.

Lai nebūtu tā, ka pēc 10 gadiem mēs būtu tajā pašā situācijā, kur šobrīd,” sacīja Vība.

Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji lēš, ka lai atjaunotu Stūra māju un pielāgotu mūsdienu prasībām, nepieciešami vairāk nekā 10 miljonu eiro.

KONTEKSTS:

Mūra ēka Rīgā, Brīvības ielā 61, kas pazīstama gan kā Stūra māja, gan Tetera nams,  ir valstiskas nozīmes īpašums, tomēr valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams. Tāpēc VNĪ pērn rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Taču tas neizdevās.

Tāpēc, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ lēma ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam un iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā. Sākotnēji šādas izsoles sākuma cena bija 4 247 000 eiro.

Novembrī Nacionālā apvienība publiski informēja par priekšlikumu apturēt Stūra mājas izsoli un visai ēkai piešķirt īpašu statusu. Pēc šāda aicinājuma valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apturējusi tās pārvaldībā esošās Stūra mājas izsoli līdz nozares lēmumam par tālāko rīcību. 30. novembrī par lēmumu pārtraukt izsoli panākta vienošanās arī valdību veidojošo partiju koalīcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt