Trīsdesmit divu dienu laikā, kamēr notika projekta „Rail Baltica” projekta apspriešana, tajā kopumā piedalījušies 5100 cilvēku. Saistībā ar projektu tā īstenotāji no iedzīvotājiem saņēmuši vairāk nekā 700 vēstuļu un zvanu.
Lai gan medijos bieži vien skaļāk izskanēja tieši kritiskie jautājumi, projekta īstenotāju „RB Latvia” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norāda, ka saziņa ar iedzīvotājiem kopumā ir bijusi pietiekami konstruktīva: „Esam saņēmuši priekšlikumus palīdzēt ar padomiem būvniecības procesā, cilvēki izteikuši priekšlikumus par trases novietojumu, piedāvājuši resursi. Ja skatāmies uz piecām biežāk uzdoto jautājumu grupām, tad tās ir: „vai skars manu īpašumu?”, „kā un kas par to tiks maksāts?”, „kāda būs ietekme no vilciena, troksnis, vibrācija?”, „kā tas izskatīsies ainavā?” un „kā es varu piedalīties procesā?”.”
Projekta īstenotājiem bijusi iespēja salīdzināt arī situāciju arī Latvijas kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunijā vērtējamo jautājumu loks ir bijis stipri līdzīgs, tomēr, kā norāda Neils Balgalis kopumā Igaunijas iedzīvotāju nostāja bijusi pragmatiskāka: „Viņi uzreiz iet uz risinājumu meklēšanu. Un tas, manuprāt, ir tas, kur mēs virzāmies mūsu kopīgajam uzstādījumam.”
„Rail Baltica” trases gala variants tiks izstrādāts līdz šī gada beigām, un turpmākajos mēnešos strīdīgākajos trases posmos vēl tiks lemts par alternatīvām.
Piemēram, asas diskusijas izraisījušajam dzelzceļa posms Āgenskalnā varētu būt pat trīs varianti, atklāja uzņēmuma „RB Latvija” izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš:
„Mums ir trīs alternatīvas: tunelis zem esošā dzelzceļa, īsākais tunelis Āgenskalnā - tā arī radās Āgenskalna versija, jo tuneļa tehnoloģijas ir dārgas – un mums ir tehnoloģiskais par Āgenskalna viaduktu, jo šis dzelzceļš nedrīkst vienā līmenī šķērsot sliežu ceļus.”
No 15 iesaistītajām pašvaldībām „Rail Baltica” projektam negatīvu vērtējumu līdz šim ir sniegušas divas pašvaldības – Mārupe un Ķekava.
Taču intervijā Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” Balgalis pauda, ka pašlaik, sākotnējā projekta posmā, pašvaldību lēmumi ir tikai informatīvi: „Saskaņā ar procedūru, mēs vienkārši informējam visus saistītos, un, protams, pašvaldībām, ir tiesības šādus lēmumus izteikt. Bet tam nav nekāda sakara ar tālāko procesa norisi.” Projektam tiks turpināta padziļināta izpēte.
Projekta īstenotāji uzskata, ka domstarpības jārisina tālākās sarunās, un nepieļāva iespēju, ka 2020.gadā dzelzceļa būvniecība varētu nesākties, kā tas ir plānots.
Jau vēstīts, ka divu nedēļu garumā marta pirmajā pusē vairākās Latvijas pašvaldībās notika ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu sabiedriskās apspriešanas. Iedzīvotāju un pašvaldību nostājas bijušas neviennozīmības, bet visasākie iebildumi bija Mārupē, caur kurieni tiek plānots dzelzceļa atzars uz lidostu.
LTV raidījums "De facto" vēlāk vēstīja, ka Mārupes novada dome plāno ieguldīt milzu finanšu līdzekļus "Rail Baltica" ceļā esošajās tukšajās pļavās, kuru īpašnieki, visticamāk, krāpušies ar nodokļu nomaksu.
Kopumā Latvijā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve izmaksās 1,27 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām. Taču tikai pēc diviem gadiem tiks uzsākta projektēšana un īpašumu atsavināšana.
