Augstskolām pašām jāmeklē iespējas apvienoties, konkurējot par naudu budžeta vietām. Tas nozīmētu arī izvērtēt reģionos atvērtās filiāles, kā arī apvienot sociālo zinātņu un pedagoģijas programmas. Tās, balstoties uz Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šobrīd nav tik pieprasītas kā inženierzinātnes, dabaszinātnes un arī humanitārā joma. Izglītības un zinātnes ministrs Vajčeslavs Dombrovksis norāda, pirmais panākums ir vienošanās par vienotām doktorantūras studijām.
„Tas ir solis, kas sabiedrībai nodemonstrē, ka mūsu nozare nav sadrumstalota vai stagnējoša, bet tā spēj iet uz priekšu. Otrs, pat būtiskāks solis, ir tas, ka nozare pati vienojas par to, kāds būs tās attīstības virziens. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir daudz vairāk veiksmes stāstu," saka Dombrovskis.
Kamēr citas ministrijas jau pateikušas, cik daudz naudas un kurām studijām budžeta vietu apmaksai būs, Izglītības un zinātnes ministrija vēl tikai gaida, kad augstskolas spers pirmo soli apvienošanās virzienā. Nauda, par kuru jācīnās, ir 1,7 miljoni eiro. Rektori uzskata, ka ir vēl daudz jautājumu, kas jārisina.
Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševksis uzskata, ka augstskolas ir gatavas pārmaiņām, tomēr ir piesardzīgas. Tāpēc arī vēl nemin, kur sagaidāmas pirmās pārmaiņas:
„Skatoties uz Somiju, jāsaprot, kādas naudas sekoja, lai stimulētu šo apvienošanu, un ministrs skaidri pateica, ka Latvijai šādas naudas nav."
Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra norāda, sarunas ir sākušas un pagaidām iet nepieredzēti gludi:
„Varbūt uz šo samazināto sociālo zinātņu un pedagoģisko budžeta vietu skaitu nevis palielināt vietu dabas, humanitārajās un inženierzinātnēs, bet palielināt to finansiālo piepildījumu šajās vietās."
Studentu apvienības vadītājs Mikus Dubicskis gan norāda, ka neredz iespēju samazināt budžeta vietu skaitu, jo, ja tagad speciālistu sociālo zinātņu un pedagoģijas jomā pietiek, tas ir tikai laika jautājums, kad arī šajās jomās augsti kvalificēta darbaspēka trūks.
