Savukārt partijas valdē strādās 17 pārstāvju, lielākoties publiskajā telpā redzamākie apvienības politiķi.
Pirms diviem mēnešiem notikušajās Saeimas vēlēšanās vēlētāji partijai nebija īpaši labvēlīgi. Frakcijas deputātu skaits Saeimā sarucis gandrīz par ceturtdaļu. Partijas prioritāte ir valdības izveidošana, jo vēl ilgāka vilcināšanās radītu sarežģījumus, kas pamatā izriet no tā, ka joprojām nav pieņemts valsts budžets nākamajam gadam, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
“Tagad prioritāte ir rast kompromisu. Pēc tam, kad izgāzās arī [ekspolitiķa Aināra] Šlesera iespējamās valdības veidošana, radās sajūta, ka esam ļoti tuvu bīstamai robežai. Tieši tādēļ personību un arī partiju ambīcijas tagad ir jāliek malā un jādomā, kā Latvija dzīvos nākamos četrus gadus, kas ievada mūsu valsts otro gadu simtu,” pauda Mūrniece.
Partijas līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka Saeima ir sadrumstalota, tā sauktās latviskās partijas savstarpēji savilkušas “sarkanās līnijas” un sapinušās ultimātos. Valdības veidošanas procesā un politiskajā dzīvē kopumā valdot grūti prognozējams haoss.
Dzintars uzsvēra, ka Nacionālās apvienības uzdevums šobrīd ir būt stabilizējošam spēkam.
“Šajās vēlēšanās nav uzvarētāju. Vienīgais veids, kā tikt uz priekšu bez “Saskaņas” valdības, ir sastrādāties ļoti atšķirīgām partijām. Arī mēs varētu turpināt priekšvēlēšanu sacensību, vienus izslēdzot tāpēc, ka tie ir oligarhi, otrus – tāpēc ka sorosieši, trešos – tāpēc ka populisti un tamlīdzīgi. Bet, mīļie draugi, tāds ir vēlēšanu iznākums un cita nav. Visticamāk, cita nebūtu arī pēc ārkārtas vēlēšanām, kurās vēlētāju zemās aktivitātes dēļ “Saskaņas” pozīcijas varētu vēl nostiprināties,” brīdināja Dzintars.
Partijas priekšsēdētāja stūre sestdien atkārtoti tika nodota Raivja Dzintara rokās. Nacionālās apvienība par turpmāko mērķi likusi uzvaru Eiropas Parlamenta vēlēšanās un par katru cenu varas atgūšanu Rīgas domē.
