Futbola laukums ar daudz cietušu zālienu, apskretušiem vārtiem un bez neviena līdzjutēju soliņa faktiski ir vienīgā vieta Mucenieku ciematā, kur kopīgām aktivitātēm var nodoties vietējie un patvēruma meklētāji. Šo par vietu sarunai ar medijiem izvēlējusies arī Ropažu novada pašvaldība, tādējādi uzsverot infrastruktūras trūkumu bijušajā padomju armijas bāzes ciematā.
"Tā ir pilnīga nerēķināšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri būs pirmie, kas komunicēs ar patvēruma meklētājiem," to saka Ropažu novada mērs Zigurds Blaus (Vidzemes partija) par Iekšlietu ministrijas (IeM) vadītās starpinstitūciju darba grupas lēmumu svītrot no patvēruma meklētāju atbalsta plāna Ropažu lūgumu piešķirt 1,1 miljonu eiro daudzfunkcionāla centra izveidei un infrastruktūras, tai skaitā futbola laukuma, sakārtošanai Muceniekos.
Ropažu novada pašvaldība cerēja tikt pie naudas un uzbūvēt multifunkcionālu centru - vietu, kur vietējie un bēgļi varētu satikties gan valodas kursos, gan, piemēram, mazajiem tur būtu bērnu pieskatīšanas grupiņas. Mērs uzskata – bez sekām šāds lēmums nepaliks.
"Šobrīd Mucenieku ciema iedzīvotāji nav negatīvi noskaņoti patvēruma meklētāju uzņemšanas sakarā. Tomēr tas, par ko satraucas mūsu iedzīvotāji, ir viņu drošība.
Daļa iedzīvotāju jau šobrīd nopietni apsver iespēju mainīt dzīvesvietu un pamest Muceniekus, tādēļ perspektīvā var izveidoties situācija, ka Mucenieki kļūst par patvēruma meklētāju ciematu bez vietējiem iedzīvotājiem," teica Blaus.
Pašlaik ciematā mīt ap 600 iedzīvotāju. Bažas par drošību liela bēgļu pieplūduma gadījumā apstiprina arī vietējā iedzīvotāja Marina. Viņa stāsta, ka attiecības ar patvēruma meklētājiem ir ļoti dažādas.
"Bija tā, ka šeit bija ļoti daudz jaunu vīriešu, man liekas, no Gruzijas. Viņi daudz lietoja alkoholiskos dzērienus un veltīja ļoti daudz uzmanības sievietēm – tas nebija ļoti patīkami… Tajā laikā arī bija incidents, kad vietējie jaunieši ar viņiem konfliktēja. (..) Bet tagad, ar pašreizējiem bēgļiem, vietējie bērni stadionā spēlē kopā futbolu," atzīst Marina.
Septiņās daudzdzīvokļu mājās mīt gan ģimenes ar maziem bērniem, gan strādājoši pensionāri. Tieši viņi pret patvēruma meklētājiem iebilst visvairāk. To vidū sētniece Anna. Viņa dusmojas, ka bēgļi mēdz staigāt pa vietējo mežu un, pēc viņas vārdiem, lūkojas daudzdzīvokļu māju logos.
Kamēr Anna cīnās ar kritušo lapu paklāju, vietējā veikaliņa pārdevēja Nadežda bēgļus žēlo. Viņa redz, cik maz naudas bēgļi tērē par pārtiku. "Ir man te gan putraimi, gan krējums, gan biezpiens. Bet viņi neko nepērk," saka Nadežda. "Ja atnāk sieviete ar bērniņiem, ko viņa nopērk? Sūkajamās konfektes uz kociņa," saka Nadežda.
Tieši no šīm kuplajām ģimenēm pašvaldība arī baidās. Tiklīdz bēgļi te tiek deklarēti, visi sociālie pakalpojumi, ieskaitot pabalstus un bērnudārzu – jāsniedz no aptuveni piecus miljonus lielā Ropažu novada budžeta.
Pašvaldība cerēja uz valsts atbalstu centram, kur vietējie un patvēruma meklētāji varētu satikties ārpus vienīgā futbola laukuma, skaidro pašvaldības vadītāja vietnieks Antons Cibuļskis.
"Bijām paredzējuši video novērošanu ciematā, tur uz vietas dežurētu pašvaldības policija, tur būtu vieta medmāsai, sociālajam darbiniekam, bāriņtiesai, rotaļu istabām, kā arī atsevišķas telpas interešu izglītībai, lai varētu gan bēgļi, gan iedzīvotāji kaut kādā veidā meklēt saskarsmes punktu, lai šī spriedze neveidotos," norādīja Cibuļskis.
Tam, ka šāda vieta būtu vajadzīga, piekrīt arī bēgļu uzņemšanas plāna darba grupas vadītāja, IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, taču tas, viņasprāt, nebūtu jādara par valsts naudu.
"Darba grupa viennozīmīgi atzina, ka jebkāda centra, kur cilvēki varētu būt nodarbināti, izveide un, protams, arī šāda stadiona labiekārtošana ir atbalstāma. Taču ir skaidrs, ka pašvaldībām ir finansēšanas avoti. Gan caur Eiropas fondiem – visas pašvaldības piesakās, būvē, siltina mājas, veido šos objektus, Ropaži noteikti nav nekāds izņēmums… Tas arī būtu jādara normālā kārtībā," teica IeM valsts sekretāre.
Taču IeM plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro paša patvēruma meklētāju centra paplašināšanā. Valsts sekretāre pieļauj – varētu risināt sarunas ar pašvaldību, ka daļu jauno telpu varētu izmantot arī vietējie.
Iepriekš bija plānots, ka valdība bēgļu uzņemšanas plānu skatīs otrdien, 20.oktobrī, bet koalīcija vienojusies šo jautājumu atlikt par nedēļu.
Tikmēr Ropažu novada pašvaldība centru Muceniekos plāno celt tāpat. Tikai bez valsts atbalsta tas būšot mazāks un bēgļiem daudz vietas diez vai atradīšoties. Pašvaldība centra izveidē varētu ieguldīt ap 130 000 eiro.
Jau iepriekš ziņots, ka Ropažu novada Mucenieku ciema iedzīvotāji ir ļoti satraukti par plānoto papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā. Septembra beigās pašvaldība Iekšlietu ministrijas paspārnē esošajai darba grupai, kas risina ar bēgļu uzņemšanu saistītos jautājumus, iesniedza savus priekšlikumus, kā integrēt bēgļus, piedāvājot izveidot multifunkcionālu centru, kur varētu risināt sociālos, veselības aprūpes jautājums, nodrošinātu drošību, pirmsskolas izglītību.
Tagad kļuvis zināms, ka pret centra izveidi iebilda Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Par sava ierosinājuma noraidīšanu neapmierināta ir Ropažu novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Mucenieku ciems.
