Saldus novads ir viens no tiem, kur divu ievēlēto deputātu vietā tomēr strādās aiz strīpas palikušie. No Zemnieku savienības ievēlētais Viktors Drukovskis nolēmis turpināt darbu Kursīšu pagasta pārvaldnieka amatā. Pēkšņi pārdomājusi arī viņa partijas biedre Druvas vidusskolas direktora vietniece Ilze Kļava, kas deputāte bija jau vecajā sasaukumā. Alojas novada domi pametusi skolotāja Antra Rudzīte (Vidzemes partija) un ugunsdzēsējs Ivars Ulmanis (KPV LV).
Līdzīgas situācijas arī citās pašvaldībās. No Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas Olaines domē ievēlētais Kristaps Kauliņš mandātu noliks, lai paliktu strādāt izpildvarā kā Attīstības nodaļas vadītājs.
„Teorētiski jau pastāvēja iespēja, ka es ieņemu priekšsēdētāja vietnieka amatu,” stāsta Kauliņš, kuram šādas iespējas vairs nav un līdz ar to trūkst arī motivācijas darbam domē.
„Deputāta darbs jau ir tāds hobija darbs. Pilns laika darbs ir iespējams divos gadījumos: vai nu administrācijā vai kā domes priekšsēdētāja vietniekam vai priekšsēdētājam,” atzīst Kauliņš.
Gandrīz tāpat runā arī Krāslavas domē no Zaļo un Zemnieku savienības ievēlētais Jānis Geiba, kas nu jau trešo sasaukumu ir arī pašvaldības izpilddirektors. Došanās uz domi bijis nodrošinājums, ja pēc vēlēšanām mainītos koalīcija un, iespējams, būtu jāzaudē izpilddirektora amats. „Deputāti apstiprināja atstāt [mani] izpilddirektora amatā. Būtu teikuši „paldies un ejiet prom!”, tad es būtu deputāts,” skaidro Geiba,
Viņš piebilst, ka likums it kā aizsargā izpilddirektoru viņa postenī, ja mainās vara pašvaldībā, tomēr praksē ir citādāk. „Grūti strādāt ar cilvēkiem, kuri tev neuzticas [ja domē ir koalīcija, kas neatbalsta izpilddirektoru]. Izpilddirektors uz mūžu? Tā nenotiek!” viņš nosaka.
Savukārt bijušais Smiltenes vicemērs «zaļzemnieks» Ivars Ādamsons mandātu nolicis, jo uzzinājis, ka vēlētāji pret varu ir noskaņoti negatīvi. Tāpēc dos vietu jaunajiem. „Liela daļa ir neapmierināti – ne ceļi, ne dzīvojamais fonds.
Ir ļoti daudz negāciju, un tas mani šokēja. Tāpēc izdarīju secinājumi – lai nāk jaunie, un varbūt dzīve ies labāk uz priekšu” saka Ādamsons.
Vaicāts, vai nejūtas pievīlis vēlētājus, kas balsoja tieši par viņu, Ādmasons atsaka: „Nekāda zeme neiegāzīsies, un dzīve ies uz priekšu! Nekas neapstāsies!”
Ja kāds pēkšņi saka, lai domē iet jaunie, jāielāgo, ka pirms vēlēšanām kandidāti savu vecumu apzinājās un nebija būtiski jaunāki. Tā saka pašvaldību lietu eksperte Inga Vilka. Visticamāk, tādi aizgājēji vēlēšanu sarakstos ielikti kā lokomotīves tikai atpazīstamībai un balsu vākšanai.
„Tie ir reti gadījumi, taču var būt, ka ir kaut kāda iekšējā disciplīna, ka jau iepriekš [pirms vēlēšanām] ir sarunāts, ka mums ir jātiek noteiktā secībā [domē]. Taču vēlētājs šo secību ar krustiņiem un svītrojumiem ir mainījis,” saka Vilka, atzīstot, ka tādos gadījumos partijā „nepareizi ievēlētie” deputāti noliek mandātu, palaižot pa priekšu citu, kam partijā bija nolemts būt domē. „Ir bijusi situācija, ka deputāti, tiesa, ne uzreiz pēc vēlēšanām, noliek mandātu, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tas ir bijis Latgalē un Pierīgā,” norāda Vilka.
Eksperte uzsver, ka visbiežākais iemesls, kādēļ ievēlētie pārdomā, tomēr ir netikšana pie varas un līdz ar to nespēja īstenot vēlētājiem solīto vai savas intereses.
