Mārupei nepatīk neviens no izstrādātajiem pievedceļiem, jo tie novadu burtiski pārcirstu divās daļās. Savukārt Babītes ceļ trauksmi, jo kravas vilcienu satiksme ieplānota pāri blīvi apdzīvotam ciematam, dabas parkam un kapsētai. Turklāt visi no 12 piedāvātajiem sliežu ceļu variantiem izstrādāti, neprasot pašvaldību un to iedzīvotāju domas.
Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūves projekts „Rail Baltica” paredz ne tikai pamattrasi cauri Latvijas teritorijai, bet arī ievadu Rīgā. Tāpat izstrādāti vairāki varianti, kā Latvijas centrālo staciju, kas varētu atrasties Rīgā vai Salaspilī, savienot ar lidostu un ostu Krievu salā pasažieru un kravu pārvadājumiem. Rīgas reģionā šie varianti skartu 17 pašvaldību teritorijas, bet divas no tām kategoriski nostājušās pret jebkuru no piedāvātajiem plāniem.
Mārupes novada vadītājs Mārtiņš Bojārs (Zemnieku savienība) skaidro, ka Mārupi skartu divi no 12 sliežu ceļu variantiem. Viens savienotu „Rail Baltica” ar Krievu salu Rīgā, bet otrs vestu paralēli šosejai A5 uz lidostu. Šis ceļš starp Jelgavas un Jūrmalas šosejām jau tagad novadu sadala divās daļās, saka Bojārs.
Mēs esam ļoti tuva teritorija Rīgai. No Jaunmārupes, kas ir tālākā Mārupes novada apdzīvotā teritorija, līdz Rīgas centram ir septiņi kilometri. Tur zeme ļoti aktīvi izmantota apbūvei. Tāpēc radīt mākslīgus sašķēlumus nebūtu lietderīgi un pareizi,” uzsver Bojārs.
Viņš saka - ja tādi dzelzceļa loki ap Rīgu jābūvē, tiem jābūt tālāk no tā sauktā Rīgas apļa vietās, kur ir purvi un meži.
Mārupes pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere novada zaudējumus, ja izbūvētu jaunu dzelzceļu ar 300 metru aizsargjoslu, raksturo konkrētāk: „Jaunmārupē, kur iezīmēts viens no variantiem, atrodas daudzdzīvokļu mājas un publiskā teritorija, skola, ko pašlaik rekonstruējam. Nav vērtēti drošības aspekti, kā dzelzceļš ietekmēs šīs būves. Tāpat nav vērtēti ekonomiskie aspekti, tiek uzsvērti investīciju ieguvumi, bet nav vērtēts, cik tiks zaudēts darbavietu, kādi būs zaudējumi uzņēmumiem.”
Kategoriska nostāja pret „Rail Baltica” atzariem novadā valda Babītē. Babītes novada mērs Andrejs Ence (Reģionu apvienība) domā, ka „cilvēki, kas plānu zīmējuši jau pirms pieciem gadiem, dabā nemaz nav apskatījuši, kur potenciālo dzelzceļa līniju gar apvedceļu uzzīmējuši”.
Pēc Ences teiktā, Babītē tas šķērso blīvi apdzīvotas teritorijas, mājas, simt gadu vecos Piņķu kapus un dabas parku. „Kā mēs tādām fantāzijām varam piekrist? Vai tad jauks nost dzīvojamās mājas un ņems nost kapus?!” vaicā Ence.
Gan Mārupe, gan Babīte uzstāj, ka labākā vieta centrālajai pieturai Latvijas teritorijā būtu pie Salaspils. Kravu pārvadājumu pievedceļus tad varētu lētāk izbūvēt jau esošajās līnijās uz Rīgu un ostu. Līdzīgi varētu cauri Rīgai ceļot pasažieri, kas gribētu sēsties no vilciena lidmašīnā vai pretēji.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām, un būvniecības darbus iecerēts uzsākt 2016.gadā.
