„Atsaucība bija ļoti liela, tieši zvanot telefoniski, interesējoties par šo iepirkumu, bet piedāvājums ir tikai viens,” Sabiedrības integrācijas fonda projekta ieviešanas vadītāja Ilze Dūmiņa norāda, ka šīs nedēļas laikā būs paziņots lēmums, vai noslēgs līgumu ar vienīgo pretendentu, kas pieteicies nodrošināt bēgļus, cilvēkus ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājus ar sociālā darbinieka un mentora pakalpojumiem.
„Skaidrs, ka šis ir mūsu lauciņš, kurā mēs strādājam, un pieredze mums ir vairāk nekā astoņu gadu garumā,” spriež biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane. Iepriekš, pēc pirmā iepirkuma izsludināšanas, viņa Latvijas Radio skaidroja - biedrība nepieteicās vairāku būtisku iemeslu dēļ. Viens no svarīgākajiem – palīdzība tiktu sniegta tikai pārvietotajiem patvēruma meklētājiem.
„„Patvērums „Drošā māja”” iestājas par atbalstu visiem patvēruma meklētāja statusu ieguvušajiem. Savukārt šajā iepirkumā mērķa grupa bija ļoti sašaurināta,” toreiz teica Zalcmane.
Šo problēmu jaunajos iepirkuma noteikumos novērsa un mērķa grupa ir paplašināta. Taču komentēt jauno nolikumu biedrībā nevēlējās. Tās pārstāve Rasa Saliņa nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka šoreiz biedrība būtu pieteikusies.
Sabiedrības integrācijas fona pārstāve Ilze Dūmiņa skaidro, ka pēc neveiksmes pirmajā iepirkumā šoreiz nolikumā bija arī vairākas citas izmaiņas. „Līdz pat 20% var saņemt avansu, lai uzsāktu šo pakalpojumu īstenot. Kā arī mēs samazinājām prasības sociālajiem mentoriem. Tātad par sociālajiem mentoriem var strādāt vai ar augstāko izglītību, vai ar nepabeigto, vai cilvēkam, kuram ir ilggadīga pieredze arī tad, ja viņš ir bez izglītības,” paskaidroja Dūmiņa.
Izmaiņas atzinīgi vērtē Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Svetlana Djačkova. „Es domāju, ka tā ir ļoti pozitīva pārmaiņa no cilvēktiesību viedokļa,” lēmumu nodrošināt palīdzību visiem patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas to ieguvuši ne ilgāk kā pirms gada, komentē Djačkova. Viņa uzsver, ka to cilvēku skaits, kas meklē starptautisku aizsardzību un saviem spēkiem ierodas Latvijā, ir ievērojami lielāks nekā pārvietoto patvēruma meklētāju. Šobrīd uz Latviju pārvietoti ir seši cilvēki.
Pēc fonda aplēsēm, tagad viens sociālais darbinieks un seši mentori palīdzēs risināt krīzes situāciju un integrēties jaunajā vidē aptuveni 120 cilvēkiem.
Taču Djačkova norāda uz riskiem. „Nav normatīvu regulējumu, kas paredzētu, ka visi patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu saņems sociālā darbinieka un mentora pakalpojumus. Līdz ar to es domāju, svarīgi būtu, lai process tiktu rūpīgi kontrolēts, uzraudzīts, lai nebūtu pieļauta diskriminācija saistībā ar šī pakalpojuma sniegšanu,” viņa saka.
Tāpat ekspertes ieskatā, būtu nozīmīgi nodrošināt nepārtrauktību pakalpojuma sniegšanā. Līgumu plānots noslēgt tuvākajā laikā un tā izpildes termiņš ir paredzēs līdz 30. septembrim. Būtiski esot, lai cilvēki varētu turpināt saņemt palīdzību arī pēc līguma izpildes termiņa beigām. Sabiedrības integrācijas fondā norāda, ka šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju lielāka iepirkuma veikšanai, kas būs uz ilgāku laika posmu.
Latvija ir vienojusies ar ES, ka tuvāko gadu laikā valstī ieradīsies ap 550 patvēruma meklētāju. Patlaban gan valstī ir ieradušies vien seši cilvēki divu ģimeņu sastāvā.
Jau ziņots, ka 5.februāra vakarā Latvijā ieradušās pirmās divas bēgļu ģimenes, kuras Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt un kuras pārvietotas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanos.
