1919. gada 6. februārī brīvprātīgo 11. rotai tika pavēlēts izveidot muzikantu komandu, un, pildot šo uzdevumu, Liepājā tika nodibināts pirmais Latvijas armijas kara orķestris. Tā laika fotogrāfijas Liepājas muzejā izveidotajai izstādei no savas privātkolekcijas aizdevis vēstures pētnieks Juris Raķis, kurš zina stāstīt, ka armijas muzikanti tolaik spēlējuši maršus un tautas dziesmu apdares.
“Armija jau sastāv ne tikai no karošanas, bet vajag arī kaut ko dvēselei. Vienmēr karavīri ir dziedājuši brīvajā laikā, dancojuši zaļumballēs, lai meitenes var paaicināt," stāstīja Raķis.
Pēc valsts neatkarības atgūšanas, atjaunojot Latvijas armiju, 1992. gadā Liepājā izveidoja obligātā militārā dienesta matrožu orķestri, jo ostā vizītēs sāka ienākt ārvalstu karakuģi, kurus vajadzēja sagaidīt ar valsts himnu. Tiesa, sākotnēji skanējums neesot bijis visai labs.
90. gadu beigās Jūras spēku orķestris 35 cilvēku sastāvā aktīvi iestudēja jaunas defilē programmas, ar kurām uzstājās ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, plūcot laurus vairākos starptautiskos konkursos.
Taču 2009. gadā orķestri valstī valdošās krīzes dēļ reorganizēja, pārveidojot par bigbendu 19 mūziķu sastāvā. Šogad, kad aprit tieši 100 gadi kopš pirmā Latvijas armijas orķestra dibināšanas, NBS lēmuši par Jūras spēku orķestra atjaunošanu, un tagad notiek jaunu dalībnieku uzņemšana.
“Tagad mēs būsim lielākā sastāvā, varēsim iestudēt defilē programmas. Vairāk piedalīsimies nozīmīgos pasākumos," priecājas NBS bigbenda priekšnieks, kapteiņleitnants Uldis Locenieks.