Apsūdzību cēla 2006. gadā
Savā garajā kriminālo procesu vēsturē Aivars Lembergs līdz šim aiz cietuma restēm uz četriem mēnešiem bija nokļuvis 2007.gadā. Arests toreiz bija drošības līdzeklis, ko prokuratūra prasīja, lai Lembergs nevarētu traucēt izmeklēšanu, piemēram, ietekmēt lieciniekus.
“Mēs Latvijā kā tiesiskā valstī gribam redzēt vienu likumu, kas ir vienāds visiem – bagātiem vai nabagiem,” 2007.gadā sacīja toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Aivara Lemberga pārticības avotus mēdz saistīt ar viņa politiskajām saknēm, kas sniedzas tālu. Jau padomju laikā, būdams Komunistiskās partijas funkcionārs, no 1988.gada viņš vadīja vietējo varu Latvijas naftas tranzīta metropolē Ventspilī. Bet pirmais miljons Lemberga amatpersonas deklarācijā parādījās jau krietni pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1999.gadā. Pārdodot no sava drauga Vitāla Lejiņa mantota uzņēmuma daļas, Lembergs nopelnīja 1,7 miljonus ASV dolāru.
Sešus gadus vēlāk žurnāls “Pastaiga” Lemberga īpašumus lēsa jau 51 miljona latu vērtībā.
Lai arī aizdomas par to, ka Ventspils uzņēmumi caur ārzonu firmām pieder Lembergam izskanēja ik pa laikam, tiesībsargu pārbaudes to neapstiprina. Un arī pats Lembergs to noliedzis vienmēr: “Nav pamata. Es pateikšu, kad es būšu vainīgs. Es pat brīnos, ka 10 gadus meklē un neko nevar atrast. Labi strādājis esmu.”
Apsūdzību prokuratūra cēla 2006. gadā.
“Kamēr nav notiesāts, nav vainīgs”
Diena, kad tas notiek, vienlaikus ir arī Lemberga oficiālās politiskās karjeras tobrīd augstākais punkts.
Jo todien, gandrīz tūlīt pēc apsūdzības celšanas, Zaļo un zemnieku savienība viņu nominēja par savu kandidātu premjera amatam.
“Gribētu jūs apsveikt ar vienbalsīgo valdes lēmumu un novēlēt jums labus panākumus,” toreiz pauda tā brīža labklājības ministre Dagnija Staķe (Zaļo un zemnieku savienība).
Kamēr nav notiesāts, nav vainīgs – tāds allaž ir bijis Lemberga atbalstītāju lozungs.
“Mēs nekad savus draugus un biedrus nenodosim!” 2006.gadā sacīja toreizējais Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Zaļo un zemnieku savienība šo pozīciju ir turējuši arī tad, kad ASV par korupciju iekļāva Lembergu sankciju sarakstā. Arī Ventspils vēlētāju lielākā daļa atkal un atkal ir balsojuši par Lembergu mēra amatā. Un daudzkārt atbalstījuši viņu tiesā.
Norāda uz laika novilcināšanu
Uz centieniem novilcināt laiku, izvairīties sniegt liecības un pretdarboties izmeklēšanai vairākkārt ir norādījusi prokuratūra.
“Ja pretdarbības nebūtu notikusi, daudzi izmeklēšanas procesi, tajā skaitā ārvalstu palīdzība būtu ātrāk novedusi pie rezultāta,” tā jau 2007.gadā norādīja toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Spriežot pēc Rīgas apgabaltiesas sniegtā apkopojuma, kopš 2009.gada 20.augusta līdz šim Lemberga tiesā ir bijušas nozīmētas 1484 sēdes. No tām notikušas ir tikai 770. Gandrīz puse tika atceltas. Atcelšanas biežākais iemesls – darbnespēja. Galvenokārt darbnespēja bijusi apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem. Un laiks bija vajadzīgs arī, lai lietas dalībnieki iepazītos ar dokumentiem un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.
Valsts apsūdzības uzturētājs – prokuratūra – saka, ka viņu dēļ gan līdz šim nav nācies atcelt nevienu sēdi.
Lemberga lieta, kas, tiesai sākoties, bija 150 sējumos, šobrīd jau sniedzas pāri 300 sējumus.
Aivaru Lembergu apsūdz:
- par to, ka kopā ar dēlu Anriju Lembergu un biznesa partneri Ansi Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus 6 996 118 eiro apmērā,
- nodrošināja faktiski sev (Aivaram Lembergam) un bērniem piederošai kompānijai ienākumu gūšanu no Ventspils brīvostas, kur Aivars Lembergs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs un guva mantisku labumu – peļņas procentu veidā ne mazāk kā 802 413 eiro un pēc līdzīgas shēmas vēl ne mazāk kā 180 312 eiro apmērā.
- kapitāldaļu izspiešanā no Valentīna Kokaļa sevišķi lielos apmēros. Arī akciju izspiešanā no Aināra Gulbja un akciju izspiešanā sevišķi lielos apmēros no SIA „Lat transnafta” dalībniekiem.
- par dokumentu viltošanu.
- par to, ka, būdams amatpersona, Ventspils domes priekšsēdētājs, ir noformējis nepatiesu dokumentu.
- par ļaunprātīgi izmantotu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā, radot ar šīm darbībām būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm.
- par to, ka realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.
- par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā 9 gadus pēc kārtas (1999. gads – 2007. gads), nenorādot kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.
Lembergs ir veltījis daudz pārmetumu par tiesas darbu, tostarp par iejaukšanos viņa personīgajā dzīvē: “Tas viss norisinās ne Staļina Padomju Savienībā un ne Ziemeļkorejā. Tas viss norisinās Latvijā 2020. gadā, it kā tiesiskā valstī tiesas zālē.”
Prokuratūras jeb valsts apsūdzības uzturētāju prasītais sods: Aivaram Lembergam brīvības atņemšana uz 8 gadiem, konfiscējot mantu, un naudas sods 150 minimālo mēnešalgu apmērā. Abiem pārējiem šajā lietā apsūdzētajiem: Anrijam Lembergam uz 5 gadiem un 6 mēnešiem, konfiscējot mantu, un Ansim Sormulim uz 7 gadiem, konfiscējot mantu.
