Pirms septiņpadsmit gadiem abiem vīriešiem piespiedu kārtā atsavināti viņiem piederošie zemes gabali Rīgas brīvostas teritorijā, atlīdzībā izmaksājot deviņus tūkstošus latu. Tagad valstij tuvāko trīs mēnešu laikā būs jāizmaksā kompensācija - vairāk nekā viens miljons eiro.
Tiesa abu vīriešu prasību gan apmierinājusi tikai daļēji. Kopumā abi no valsts prasīja vairāk nekā septiņarpus miljonus eiro.
„No vienas puses ir tā, ka klienti vēlējās saņemt septiņreiz vairāk, bet nenoliedzami, ka ir gandarījums, ka šis process ir beidzies,” pauda Zvērināts advokāts Egīls Radziņš, kurš šajā lietā pārstāvēja Perepjolkinu un Vistiņu. Viņš saka - viss ir relatīvi, bet gandarījums, ka lieta beigusies ar relatīvi pozitīvu rezultātu.
Vistiņam 1997.gadā izmaksātā atlīdzība bija aptuveni 1/1000 daļa no zemes gabala kadastrālās vērtības, bet Perepjolkinam - apmēram 1/350 daļa no zemes gabalu kadastrālās vērtības. Saskaņā ar tolaik spēkā esošo tiesību aktu, kompensācija par atsavināšanu noteica atbilstoši īpašuma vērtībai 1940.gadā.
Vistiņš lūdza tiesu atlīdzināt viņam kopumā 1, 173 miljonus eiro, bet Perepjolkins – 6,46 miljonus eiro par īpašuma vērtību atsavināšanas brīdī, negūto nomas maksu par laika posmu no 1998.gada līdz 2012.gadam un arī morālā kaitējuma kompensāciju.
„Spriedums ir izpildāms, šis spriedums nav pārsūdzams, šī lieta ir izgājusi visas instances Eiropas tiesā,” Latvijas Radio atzina Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Viņa norādīja, ka tas nozīmē, ka tiek gatavots detalizēts ziņojums valdībai, kas lems, kā un no kādiem līdzekļiem tiks izmaksātas kompensācijas.
„Abi iesniedzēji uzskatīja, ka šī nesamērīgi mazā kompensācija pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu. Jau 2012.gadā ECT lielā palāta pieņēma spriedumu par šīs lietas būtību un atzina, ka ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, proti, pārkāpumu veido nesamērīgi mazais atlīdzības apmērs. Šeit es gribu uzsvērt, ka ECT nekad nav pateikusi, ka pati atsavināšana būtu nelikumīga, bet to, ka atlīdzība ir pārāk maza,” uzsvēra Līce.
Toreiz tiesa vēl nelēma par atlīdzības apmēru, un deva pusēm laiku sarunām, lai vienotos, taču tas neizdevās.
Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru, ECT ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012.gadam. Tieši ECT piemērotais inflācijas procents (94,3%) veido lielāko proporciju no aprēķinātās materiālās kompensācijas: Vistiņam 231 951,63 eiro, bet Perepjolkinam 595 455,47 eiro.
Zemi brīvostas teritorijā viņi savulaik ieguva, ar zemes īpašniekiem noslēdzot dāvinājuma līgumus. Tie savukārt šos kopumā piecus zemes gabalus bija ieguvuši denacionalizācijas ceļā.
„Šī ir pirmā lieta, kur ECT Latvijas lietās ir vērtējusi īpašuma atsavināšanas jautājumus, tādas lietas mums līdz šim nav bijušas. Un tradicionāli lietās par īpašumu atsavināšanu kompensācijas ir lielākas nekā citās lietās. Šāda pat prakse ir ECT attiecībā pret citām valstīm,” skaidroja Līce.
1,2 miljonu eiro kompensācija valstij jāizmaksā tuvāko trīs mēnešu laikā. Pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu nevar.
„No vienas puses ir tā, ka klienti vēlējās saņemt septiņreiz vairāk, bet nenoliedzami, ka ir gandarījums, ka šis process ir beidzies...” Zvērināts advokāts Egīls Radziņš šajā lietā pārstāvēja Perepjolkinu un Vistiņu. Viņš saka - viss ir relatīvi, bet ir gandarījums, ka lieta beigusies ar relatīvi pozitīvu rezultātu.
Radziņš neprognozēja, ka šis iznākums radīs atsavināšanas lietu birumu ECT, jo, cik viņam zināms, nemaz nav daudz līdzīgu lietu, un vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ierobežota laika termiņā.
„Vismaz vienā vai divās lietās ar līdzīgiem apstākļiem Augstākā lieta bija apturējusi tiesvedību", sacīja advokāts. "Es ceru, ka, izejot no šī rezultāta, tiesa valsts mērogā piespriedīs taisnīgu atlīdzību, un mums nebūs jāpiedzīvo atkal tādi spriedumi, ka no valsts publiski piedzen tik lielas summas par labu cilvēkiem,” pauda Radziņš.
Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits savukārt norādīja, ka šī lieta ir diezgan specifiska, salīdzinot ar citām lietām, kur iesaistīta Latvija.
„No vienas puses kompensācijas apmērs, kas tiek piešķirts prasītājiem, ir liels - vairāk nekā miljons eiro. No otras puses, šī lieta ir atšķirīga no citām, jo pats strīds ir par kompensāciju, runa nav par kaitējumu, kas tādā apmērā tiek piešķirts,” skaidroja Mīts.
Nākamā lielākā Eiropas Cilvēktiesību tiesas piemērotā summa lietās pret Latviju ir aptuveni 50 tūkstoši eiro lietā. Tā ir lieta „Jasinskis pret Latviju”. Savā pieteikumā tiesai iesniedzējs sūdzējās, ka policijas pārvaldes darbinieku bezdarbības rezultātā iestājās viņa dēla nāve.
