LU pirmo reizi durvis studentiem vēra tieši pirms 100 gadiem. Jubilejai par godu izveidotajā izstādē apkopota universitātes vēsture, sākot no brīvvalsts laikiem līdz pat mūsdienām.
"Latvijas Universitāte ir dzimusi reizē ar Latvijas valsti. Grūtos apstākļos. Tikai tad ir saprasts, ka Latvijas valsts būs pilnvērtīga, ja tajā būs augstākās izglītības institūcija, kurā studijas notiek latviešu valodā,"
stāstīja LU prorektore sociālo un tiesību zinātņu jomā Ina Druviete.
LU pirmais nosaukums 1919. gadā bija – Latvijas Augstskola. Bet pie nosaukuma – Latvijas Universitāte – tā tika četrus gadus vēlāk.
"Kad dibināja Latvijas Universitāti, bija grūti atrast mācībspēkus, kas varētu īstenot to mērķi – studijas latviešu valodā. Mēs zinām, ka kara gados Latvijas Universitāti atstāja daudzi ievērojami zinātnieki, dodoties bēgļu gaitās," teica Druviete.
1945. gadā atkārtoti trūcis kā mācībspēku, tā studentu. Daudzi bija krituši karā, izsūtīti vai devušies trimdā. Latvijas okupācijas laikā universitātes nosaukums mainīts veselas trīs reizes, un vien 1990. gadā tā atguva Latvijas Universitātes vārdu.
Šie vēstures līkloči dokumentēti unikālās fotogrāfijās un video liecībās, kas izstādes atklāšanas dienā interesē daudzus. Īpašs šis simtgades gads ir jaunajiem zinātniekiem, doktorantūras absolventiem.
"Sajūtas ir labas. Redzot to, kas pēdējos gados notiek zinātnē, tad patiešām notiek izaugsme. To var redzēt. To var just, un to arī rāda mūsu rezultāti," teica LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes absolvente Olga Sozinova.
LU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvents Raimonds Meija LU nākamajos 100 gados novēlēja "spēku, izturību, arī saliedētību. Protams, attīstīties, lai izaugsme iet uz augšu."
Kopumā LU goda zīmes piektdien saņēma 35 jaunie zinātnieki. 100 gadu laikā LU diplomu ieguvuši apmēram 180 000 studentu.