ASIIN pieteikums liecina, ka šī aģentūra atbilst visiem izvirzītajiem administratīvajiem kritērijiem, tajā skaitā tā ir iekļauta Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Šis nosacījums tika izvirzīts, lai nodrošinātu studiju kvalitātes izvērtēšanas procesu atbilstību starptautiskiem ārējās kvalitātes nodrošināšanas labākās prakses standartiem. Izvērtētajos kvalitātes kritērijos ASIIN saņēma vērtējumu 31,6 punkti no 35 iespējamiem.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre LTV Ziņu dienestam pastāstīja, ka vakar sazvanījusies ar konkursā uzvarējušo ASIIN, un tās pārstāvji Latvijā varētu ierasties nākošnedēļ, lai pārspriestu un pēc iespējas ātrāk parakstītu deleģēšanas līgumu par Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu. Tikko līgums būs parakstīts, krietni iekavētais akreditācijas process varēs sākties.
Viens no konkursa nolikuma punktiem bija, ka uzvarējušajai akreditācijas institūcijai būs pienākums Latvijā izveidot filiāli un pēc trīs gadu darbības pārreģistrēt uz Latvijas valsts vārda, tādejādi mūsu valsts tiktu pati pie savas akreditācijas aģentūras. Teorētiski nav izslēgta iespēja, ka filiāli varētu veidot uz pašreizējās Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) bāzes, pastāstīja Stūre, taču tikpat labi akreditācijas aģentūras filiāli varētu būvēt pilnīgi no jauna. Par to, kāds variants ir labākais, IZM vēl plāno apspriesties ar sociālajiem partneriem. Atgādinām, ka AIKNC ir nodibinājums, kas veica akreditāciju līdz šim, taču tika kritizēts par nekvalitatīvu darbu.
Ministrijā norādīja, ka 1999.gadā dibinātā ASIIN, piedaloties aptuveni 3000 studiju programmu akreditācijā 18 valstīs, ir uzkrājusi lielu pieredzi un ieguvusi labu starptautisku reputāciju augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanā. ASIIN esot tiesības veikt studiju programmu akreditāciju arī Holandē un Šveicē. Kā akcentēja IZM, ASIIN ir vienīgā Eiropas aģentūra, kas pilnvarota vienlaikus piešķirt trīs Eiropas kvalitātes zīmogus inženierzinātņu, ķīmijas un informātikas jomās.
Augstskolās līdz šim piekoptā programmu akreditācija tiks nomainīta pret virzienu akreditāciju. Šogad akreditācijai atvēlēti 301 tūkstotis latu, tostarp 150 tūkstoši no valsts budžeta un 151 tūkstotis no ESF. Inese Stūre uzskata: par labāku augstāko izglītību ir jāmaksā un organizācija, kas vērtē pēc starptautiskiem standartiem ir pirmais solis uz labāku izglītību: „Es domāju, nekas nav dārgāks valstī, kā nekvalitatīva izglītība, nekvalitatīvas augstskolas, diplomi, kurus saņem augstskolas beigušie, bet nesaņem zināšanas. Tālāk viņi neko nevar iesākt ar šiem diplomiem, savukārt darba devēji nevar atrast sev darbiniekus ar pietiekamu kvalifikāciju un pietiekamām zināšanām. Šie rādītāji ir savstarpēji saistīti. Tiešās izmaksas, ko it kā uzreiz mēs ieguldām, un plašākā kontekstā netiešās – es domāju,
nekvalitatīva augstākā izglītība ir visdārgākais un neracionālākais naudas izlietojums, un to mums noteikti nevajag turpināt.”
