Latgales lauku skolas: Jaunais algu modelis skolotāju darba rezultātus nemainīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijā iecerēts ar jauno pedagogu algojuma modeli vienādot algas pilsētas un lauku skolām, tomēr Latgalē skolotāji pēc pieredzes secina, ka darba rezultātus tas nemainīs.

Dagdas novada Asūnes pamatskolas skolotāja Reģīna Pauliņa savu darba dienu sāk pusastoņos no rīta. Lai saņemtu vienas likmes algu 420 eiro mēnesī, Reģīnai kā pedagogam jāuzņemas arī skolā  muzejau vadība. Ar gaidāmo pedagogu algu modeli Reģīna nav apmierināta, jo lauku skolās palielināsies apvienoto klašu skaits, kas rada papildu darbu, bet jaunais algas modelis šajā situācijā izmaiņas neparedz.

“Lielāka [alga] nebūtu, darba būs vēl vairāk apvienotajās klasēs, un tas nav viegli, sagatavošanās darbs ar liels. Visu laiku jāpārdomā, liels darbs - jāpārdomā stundu plānojums. Es domāju – diez vai mūsu skolā būs ieguvums,” saka skolotāja Pauliņa.

Šobrīd Asūnes pamatskolā izglītību iegūst 56 skolēni. Kaut arī skola ir izstrādājusi plānu nākamajiem gadiem ar cerību, ka skolēnu skaits nesaruks, jaunais modelis skolā strādājošos 16 pedagogus bagātākus nedarīs, teic direktore Ārija Šumeiko.

Ja strauji samazināsies skolēnu skaits, skola būs jāslēdz. “Visu ietekmē skolēnu skaits, nekā spīdoša nebūs, ir citādāka plānošana, skolotāji laukos daudz strādā, viņi veic visas funkcijas – ne tikai mācību, bet arī plānojot skolas attīstību, arī skolas vizuālo tēlu domā. To nevarēs visu apmaksāt,” saka Šumeiko.

Tikmēr Daugavpils 13.vidusskolā, kas ir ceturtā lielākā skola pilsētā, izglītību iegūst 715 skolēni piecās izglītības programmās. Skolā neslēpj, ka dažu skolotāju algas sasniedz arī tūkstoti eiro. “Es domāju – ja pienācīgi būtu atalgots darbs, tad skolotājs nestrādātu divas likmes un vēlētos strādāt pēc labākās sirdsapziņas,” saka latviešu valodas skolotāja, metodiķe Anna Guževa.

Vēl pavasarī, piedaloties aprobācijā,  tika  izrēķināts, ka jaunais modelis liks meklēt papildu līdzekļus, lai apmaksātu direktora vietnieku algas. “Mūsu vietnieku likmes kļuva tieši par vienu vienību mazākas, mums ir 715 skolēni, darba ir daudz skolā, realizē piecas izglītības programmas kopā vidusskolu un pamatskolu, mēs nevaram samazināt vietnieku skaitu,” skaidro Daugavpils 13.vidusskolas direktore Anžela Skutele.

Tā kā līdz jaunā modeļa ieviešanai vēl nepilns gads, skolotāji aicina ministriju vēlreiz pārdomāt tā mērķus un īstenošanu praksē.

Jau ziņots par IZM iecerēto kritēriju, ka vidusskolas klasi varēs atvērt, ja tajā mācīsies vismaz 12 skolēni. Tiesa, daudzviet mazāk apdzīvotās vietās šādu skaitu nebūs iespējams nodrošināt. Tāpēc pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas.

Skaidrojot ieceri aizvērt vai reorganizēt virkni vidusskolu ar mazu skolēnu skaitu, izglītības un zinātnes ministre Seile iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka vidusskolās būtiska ir specializēta un kvalitatīva izglītība, pēc kuras pieprasījums ir milzīgs, bet kuru nav iespējams nodrošināt ar mazu audzēkņu skaitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti