“Datoru nopirkām kad dēlam palika 18 gadi. Viņš palūdza un uzdāvinājām, jo apkārtējiem bija un viņam gribējās. Internetu pieslēdza vecākais dēls,” stāsta vietējā iedzīvotāja Zoja Zapoļnoja. “Mūsu pagastā internets ir tikai dažiem, jaunākām ģimenēm, kam ir skolēni (..) godīgi sakot cilvēkiem nav naudas,” viņa atzīst.
Platjoslas interneta ierīkošana lauku reģionos būtisku lomu infrastruktūras attīstībā Zojas kundze neredz. Pēdējo 10 gadu laikā no vairāk kā 1000 iedzīvotājiem palika vien nepilni 300.
“Šeit nebūs, kam lietot internetu. Šaubos, ka tagad visi izrādīs vajadzību. Labāk par projekta naudu veidotu darba vietas, lai cilvēki neaizbrauc (..) Kāda var būt nākotne? Paliek vieni pensionāri. Ja netiks radītas darba vietas, nākotnes nebūs,” viņa saka.
Zemnieku saimniecība “Saulkalni” atrodas divu kilometru attālumā no pagasta centra. Taču neviena no iespējamām interneta bāzēm saimniecībai ierīkot internetu nespēja.
“Tas ir pareizi. Man kā zemnieku saimniecības īpašniecei, visi dokumenti, bankas rēķini, reģistrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta papīri -viss tikai caur internetu. Un tiem kam nav interneta tā ir problēma (..) Mums nav pat bankas. Tuvākā ir Rēzeknē, tāpēc bez interneta nekā nevar, ekonomējam laiku un naudu,” saka Dukšta.
Uzlabotu platjoslas interneta pakalpojumus ārpus pilsētām pozitīvi iespaidos Latvijas ekonomikas un sociālas sfēras attīstību, uzsver Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. “Ir paredzēta projekta otrā kārta. Šobrīd notiek teritoriju pārvērtēšana vietās, kur būs nepieciešams uzlabojumi (..) bet tas nav vienīgais arguments, lai tagad kādu atturētu no projām braukšanas. Tas ir tas komplekss ka internetam jābūt visās vietās,” norāda Bokta.
Latgalē jau ir izveidoti 47 piekļuves punktu un izbūvēti aptuveni 450 kilometri optiskā kabeļa tīkli un drīz vien tiks radīts pārklājums teju visā Latgales reģionā, bet tā izmantošana būs katra iedzīvotāja personīgā izvēle.
