Kopumā kopš 19. septembra Latvijas valsts robežu ir šķērsojuši tikai tie Krievijas valstspiederīgie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.
15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata. Vēl 39% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valsts piederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībām vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Tas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijā un uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus, un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.
Aizvadītajā nedēļā, 5.–11. decembrī, ārējo robežu šķērsojuši 1 465 Krievijas valstspiederīgie. Tas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs: Igaunijā tie ir 7 604 Krievijas pilsoņi, bet Lietuvā – 6 279.
Savukārt ieceļošana Latvijā aizvadītajā nedēļā liegta 16 Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19. septembra 448 Krievijas pilsoņiem.
Uz "zaļās" robežas ar Krieviju nav aizturētas personas, kuras mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
Valsts robežsardze norādīja, ka
situācija ir stabilizējusies un Krievijas valstspiederīgo plūsma ir mazinājusies.
Tāpēc turpmāk robežsardze informāciju publicēs reizi nedēļā.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tāpat saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība otrdien nolēma no 28. septembra līdz 26. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijās, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
