ĪSUMĀ:
- „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce uzskata, ka diskusijas ir lietderīgas;
- Iespējas, ka līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei izdosies izveidot jaunu valdošo koalīciju, Bordāns vērtē kā 50 uz 50;
- "KPV LV" pirmdien plāno publiskot savu valdības deklarācijas projektu.
- LTV: Prezidents nevēlas izteikt minējumus par potenciālo premjeru.
Arī trešā nedēļa bez redzama rezultāta
Pirms nedēļas, noslēdzot sarunas ar visiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, Valsts prezidents nosaucis trīs potenciālos Ministru prezidentus. Taču aizvadītajā nedēļā būtisks progress nav panākts. Katrs no sarunu vedējiem uztur savu komunikācijas stratēģiju. „Attīstībai/Par!” ierosināja rīkot tematiskās sarunas. Tajās šonedēļ paguva apspriest veselības aprūpes un pašvaldību reformu. Taču šajās sarunās nepiedalījās „konservatīvie”, jo nevēlējās sēsties pie kopīga sarunu galda ar Zaļo un Zemnieku savienību. Apvienības aicinājumam neatsaucās arī „KPV LV”, jo negrib diskutēt bez „konservatīvajiem”. Tā nu spriež tikai vecās koalīcijas partijas un „Attīstībai/Par!”, kuriem kopā vairākums balsu Saeimā nav nodrošināts.
„Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce uzstāj, ka šīs diskusijas ir lietderīgas: „Labi, ka veidojas formāti, vienalga, vai tas ir četrpusēji vai divpusēji formāti, kur mēs runājam par saturu. Manuprāt, iziet no pieņēmuma, ka mums ir viens premjera kandidāts un tad mēs runājam par programmu šajā konkrētajā Saeimā ar tādu sastāvu, kāds ievēlēts, nav iespējams. Lielākajai daļai politisko partiju ir ļoti izteikti viedokļi jautājumos. Jāsaprot, vai viņi vispār ir gatavi šajā valdībā piedalīties.”
Šādu jautājumu apvienība sākusi uzdot pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) paziņojuma par nesadarbošanos ar „zaļzemniekiem”. Partijas līderis Jānis Bordāns uzsver, ka šo principiālo nostāju nemainīs. Iespējas, ka līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei izdosies izveidot jaunu valdošo koalīciju, viņš vērtē kā 50 uz 50. „Nākamajā nedēļā mēs turpināsim divpusējās sarunas. Man personiski redzams, ka izkristalizējas iespējamie modeļi, kas tur varētu būt. Nākamnedēļ tas veidosies tālāk," teica Bordāns.
Kādi modeļi ir iespējami, Bordāns šobrīd nevēlas atklāt, lai, kā viņš saka, „šos modeļus neizjauktu”. Sarunās par nākamo valdību arī „konservatīvie” šonedēļ mainīja formātu – oficiālo apspriežu vietā aicināja citu partiju deputātus uz tikšanos pie kafijas tases savā birojā un pie alus glāzes bārā. Partijas „KPV LV” pārstāvji ar JKP deputātiem iepazīties neformālā gaisotnē nevēlas.
Tomēr sarunas turpinās, saka partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. „Mēs pirmdien, visticamāk, publiskosim mūsu valdības deklarācijas projektu un tad arī turpināsim divpusējās sarunas,” norādīja Gobzems. Iepriekš Gobzems ir pateicis skaidri: tālākais lēmums par valdības vadītāju jāpieņem Valsts prezidentam.
Šo „Jaunās Vienotības” pārstāvis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš savulaik bijis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, komentē tā: „No savas pieredzes es varu teikt: tad, kad ir runa par premjera nomināciju, prezidents vēlas redzēt zināmu atbalstu no vairākām partijām kandidātam. Ja tā galīgi nav, tad prezidents var izšķirties aicināt pilsoni X vai Y, un tad pilsonis X vai Y dodas ar mandātu veidot koalīcijas, kas, protams, piešķir sarunām citu dinamiku.”
Izaicinājumi vēl gaidāmi
Neapmierinātību ar partiju darbu pie valdības veidošanas pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Oficiāli personu, kurai uzdot veidot nākamo valdību, Valsts prezidents var nosaukt tikai jaunievēlētās Saeimas pirmajā sēdē. Līdz tam prezidents var izteikt pārdomas par to, kurš būtu piemērotāks valdības vadītāja amatam, taču šoreiz tā nenotikšot.
Saskaņā ar Latvijas Televīzijai vairāku avotu sacīto, Raimonds Vējonis nevēlas kļūdīties ar savu izvēli un izteikt kādus minējumus.
Iespēja, ka vēl pirms prezidenta nominācijas partijas panāks vienošanos savā starpā, ir neliela. Pašlaik vienīgi Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka šāda iespēja ir.
Bet pat pēc tam, kad prezidents paziņos savu nomināciju premjera amatam, jaunās valdības veidošanas grūtības partijām nebūs aiz muguras. Politiskajiem spēkiem būs jātiek skaidrībā – ņemt Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) koalīcijā vai nē. Konservatīvie jau tagad “zaļzemniekiem” ir teikuši kategorisku nē. Savukārt Nacionālā apvienība vairākkārt publiski aicinājusi ZZS iekļaut valdības sastāvā.
Vienoties nāksies arī par politiķiem, kas kļūs par ministriem, un par to šobrīd jau aktīvi runā kuluāros. Piemēram, ja ZZS nokļūs valdībā, zemkopības ministra amatam varētu virzīt Uldi Auguli. Taču premjera "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabrika komandā viņam vieta neatrastos, jo viņš stingri raudzīšoties, lai visi ministri runātu angliski.
Savukārt Bordāns vēlēsies, lai ministrus pirms apstiprināšanas amatā varētu izbrāķēt jebkura koalīcijas partija. Tikmēr Gobzems sola samazināt ministriju skaitu.
KONTEKSTS:
Jau trešo nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Prezidents pēc sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām turpina izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu un sagaida, ka turpmākajā partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.
Apvienība „Attīstībai/Par!” ierosināja valdības veidošanas sarunās ieviest jaunu tematiskās diskusijas formātu ekspertu līmenī, apspriežot veselības aprūpes un izglītības reformu, tiesiskuma un drošības jautājumus, transporta un infrastruktūras jautājumus, obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu un pašvaldību reformu. Sarunās piedāvāja iesaistīt 6 partijas: “Attīstībai/Par!”, “KPV LV”, JKP, ZZS, Nacionālo apvienību, “Jauno Vienotību”, bet JKP un “KPV LV” sarunās nepiedalīsies.
Trešajā sarunu nedēļā četras partijas vienojās, ka jau tuvākajā laikā ir jāgroza veselības aprūpes finansēšanas likums, kā arī secināja, ka novadu reforma būs jāīsteno.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdienas, 26. oktobra, pēcpusdienā tikmēr paziņoja, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs. Viņš jaunnedēļ uz sarunām aicinājis trīs premjera amata kandidātus un sagaida, ka partijas par nākamo koalīciju varētu vienoties līdz 6.novembrim.
Valsts prezidenta paziņojums par otro sarunu kārtu ar trim premjera amata kandidātiem Rīgas pilī apstiprina – izvēle par kopīgu sadarbību būtu savā starpā jāpanāk pašām partijām.
