Kopš 19. septembra Krievijas–Latvijas un Baltkrievijas–Latvijas valsts robežu ir šķērsojis 5836 Krievijas valstspiederīgais – tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām. Kopumā šajā laikā Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 28%.
Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 262 Krievijas valstspiederīgie. Tas ir vidēji 4 reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā tie ir 1304 Krievijas pilsoņi, bet Lietuvā – 861.
Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta 3 Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19. septembra 222 Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.
Uz “zaļās” robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tāpat saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība otrdien nolēma no 28. septembra līdz 26. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijās, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
