Bija vai nebija iespējams izcīnīt lielāku Eiropas Savienības budžeta kumosu Latvijai? Šādu jautājumu tagad, pēc sarunu noslēguma, uzdod daudzi. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka bija jādara vairāk, jo pašreizējo rezultātu esot bijis iespējams sasniegt, arī guļot uz dīvāna. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis saka, ka ir panākts labākais iespējamais rezultāts.
„Es domāju, ka kopumā mums nav pamata svinībām par lielu ieguvumu. Jāatzīst gan, ka arī neesam lielākie zaudētāji Eiropas Savienībā kopumā.” Tā sarunu iznākumu komentē Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica no Reformu partijas. Viņas partijas biedrs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar internetā paziņoja, ka viņš premjera vietā būtu uzlicis veto budžeta piedāvājumam, jo Latvija beigu beigās piekāpās par savām sākotnējām prasībām. Tomēr Dombrovskis uzskata, ka ar veto labākus nosacījumus zemniekiem nebūtu izdevies panākt.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš rakstiskajā paziņojumā atgādina, ka Eiropas Savienības budžets pirmo reizi vēsturē tika samazināts. Tādēļ panāktais rezultāts esot atbilstošs pašreizējai situācijai Eiropā.
Tomēr opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība uzskata ka atbalsts lauksaimniekiem pieaugs pārāk lēni. To vēl sarunu gaitā uzsvēra Saeimas deputāte Ilona Jurševska: „Ja tas būtu, ja ne 2014. gads, tad vismaz 2015.-2016. gads vismaz, tad tas izrāviens uzreiz būtu jūtams. Un zemnieki uzreiz taustāmi sajustu šo starpības samazinājumu ar pārējām Eiropas valstīm.”
Arī turpmāk tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem būs pats zemākais Eiropā, un tikai 2020. gadā tas sasniegs 138 latus par vienu hektāru jeb aptuveni 80% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
„Protams, ka visi ir lielā mērā gudri un kaujas spējīgi pēc kaujas.” Tā saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņš atgādina, ka par spīti visam, arī nākamajos septiņos gados mūsu valsts no Eiropas Savienības budžeta saņems par pieciem miljardiem eiro vairāk nekā mums jāiemaksā kopējā budžetā. „Principā šie pieci miljardi ir ļoti liela nauda. Un jautājums ir drīzāk nevis, ko mēs varējām izdarīt Briselē, bet ko mēs varam nākošajos gados izdarīt Latvijā, lai šos projektus absorbētu un efektīvi realizētu.”
Izskan arī viedokļi, ka lauksaimniecībai nebija jābūt Latvijas galvenajai prioritātei. DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka politiķiem lielāka uzmanība bija jāvelta kohēzijas finansējumam. Pēc Strautiņa domām, kohēzijas fondu nauda, kas visbiežāk tiek izmantota dažādiem infrastruktūras projektiem un uzņēmējdarbības atbalstam, nestu lielāku atdevi visai sabiedrībai. Kā zināms, arī šajā jomā Latvijai būs nedaudz mazāk naudas nekā līdz šim.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka kohēzijas fondu līdzekļi turpmāk būs jātērē uzmanīgāk. Tāpat vairāk būs jācīnās par finansējumu, kas nav sadalīts pa valstīm.„Piemērām, finansējums zinātnei. Būs izaicinājums, vai mūsu zinātnieki spēs to piesaistīt vai nē. Tāpat arī Eiropas Savienojuma instrumenta paredzētā nauda. Vai mēs iegūsim pietiekošu finansējumu mūsu dzelzceļam, ceļiem vai ne?”
Jāpiebilst, ka daudzi precīzie skaitļi par nākamo Eiropas Savienības budžetu vēl nemaz nav zināmi. Turpmākajos mēnešos ierēdņiem un politiķiem būs jāizstrādā un jāvienojas par aptuveni 70 dažādiem dokumentiem, kas noteikts precīzāku daudzgadu budžeta sadalījumu.
