Anketa vardarbības atpazīšanai, kas izmēģināta Tukumā, ļāva atpazīt vardarbību un par to ziņot citiem dienestiem. Nebūs melots, sakot, ka tā rakstīta ar vardarbības upuru asinīm. Turpat Tukumā vēl pirms anketas ieviešanas policija vairākkārt brauca uz izsaukumiem pie piekautas sievietes, līdz konstatēja viņas nāvi. Dienesti iepriekš nebija sadarbojušies.
Anketu solīja jau pērn
Pērn maijā politiķi solīja aktīvi strādāt pie šī jautājuma.
“Mēs neko negaidām. Es aktīvi rīkojos,” maijā sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”).
“To vajag ieviest visā mūsu Latvijas teritorijā,” maijā sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
“”Attīstībai/Par!” to atbalstītu noteikti,” maijā sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”).
“Es domāju, ka es atbalstītu,” maijā sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
“Ļoti ceru, ka tas notiks ļoti drīz. Droši vien, ka mēneša laikā, iespējams, pat ātrāk,” maijā sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
“Iespējams, kāds varētu runāt par datu aizsardzību vai kāds varētu negodprātīgi šīs situācijas izmantot, bet no šādas pieejas tad vispār nevarētu cīnīties ar vardarbību,” maijā sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Un tieši tas arī ir noticis.
Amatpersonas apgalvo, ka datu aizsardzība kļuvusi par vienu no klupšanas akmeņiem.
Klupšanas akmeņi
Anketa ir normatīvais akts, un tam ir sava virzība. Tā norāda Valsts policijas pulkvežleitnante Iveta Valaine. Anketas izstrādātājiem vispirms nācies vienoties par tās saturu, tajā skaitā saprast, kam policija drīkst tālāk nodot personu datus.
“Mums vajadzēja saprast, kāds datu apjoms ir nepieciešams katrai institūcijai, lai nebūtu ne pa daudz, ne par maz,” skaidro Valaine.
Ministriju juristi sākotnēji norādījuši, ka anketu nevar ieviest, kamēr nav mainīti vairāki likumi. Vēlāk tomēr attapušies, ka likumā par Valsts policiju jau iekļauta norma, ka policijai ir jāinformē kompetentās iestādes. Tāpat arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums jau pieprasa reaģēšanu uz iesniegumu. Līdz iesaistīto pušu juristi to saprata, pagāja vairāki mēneši.
“Likums nebūs jāgroza, vienkārši anotācijā šiem Ministru kabineta noteikumiem tiks iekļauta atsauce uz attiecīgajiem likumiem,” norāda iekšlietu ministra preses sekretāre Beata Jonite.
Par to, kad anketu varēs ieviest visā valstī, ar solījumiem neviens vairs nesteidzas.
Arī iekšlietu ministrs intervijai par šo tematu laiku vairs neatrod.
Nav arī obligāto kursu varmākām
Pavirzījusies nav arī cita Ģirģena iecere – ieviest obligātas uzvedības korekcijas attiecībā pret varmākām. Kursi joprojām nav obligāti. Pērn valsts apmaksātus kursus vardarbības mazināšanai brīvprātīgi apmeklēja 600 personas.
“Ja tiesa noteiktu šo terapiju kā pienākumu, tad mēs paredzam, ka klientu skaits varētu pieaugt. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami papildu līdzekļi budžetā, un šim gadam tie nebija piešķirti. Aptuveni 400 000 tūkstoši,” stāsta Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.
Resursu centrs sievietēm “Marta” gan norāda, ka tam nevajadzētu būt naudas jautājumam. Vairākās valstīs līdzīgi kā satiksmes noteikumu pārkāpējiem arī šie kursi jāapmaksā pašiem.
“Citās valstīs vardarbības veicējs, kamēr viņš nav izgājis, piemēram, obligāto rehabilitācijas programmu, nemaz negūst iespēju realizēt saskarsmes tiesības nekādas ne ar bērniem, ne ar cietušo,” zina teikt centra “Marta” valdes locekle Iluta Lāce.
Taču starp daudziem neizpildītiem solījumiem ir arī kāda laba ziņa.
Pašlaik izstrādāti metodiskie materiāli policijai, lai tā izprastu, kā strādāt ar vardarbības upuriem.
Un drīz tikšot izsniegti materiāli arī sociālo dienestu darbiniekiem, lai viņi visā valstī strādātu pēc vienotas izpratnes par vardarbības upuriem.
Jāpiebilst - LTV sākot darbu pie šo sižetu sērijas un kopā ar “Re:Baltica” kolēģiem interesējoties par anketas virzību, iekšlietu ministrs izplatīja paziņojumu, ka viņa uzdevumā tieši patlaban tiekot veikta pēdējā saskaņošana grozījumiem valdības noteikumos, kuros iekļauta arī norma par minēto anketēšanu.
