Eksperti un bērnu tiesību aizstāvji uzskata, ka nepieciešams strādāt pie tā, lai šādus gadījumus novērstu, un to iespējams izdarīt tad, ja vecāki runā ar bērniem par šādiem riskiem. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug tādu gadījumu skaits, kad varmākas pret bērnu vēršas arī internetā. Eiropā situāciju cenšas uzlabot, veidojot informatīvi izglītojošas kampaņas.
Nevalstiskās organizācijas „Dardedze” pārstāve Agnese Sladzevska stāsta, ka katrs piektais bērns Eiropā ir saskāries ar kādu no seksuālās vardarbības veidiem. Latvijā šāds pētījums, kas skaidro situāciju, veikts vienreiz, pirms četriem gadiem, un no tā var secināt, ka Latvijā no seksuālas vardarbības cietuši 10% bērnu.
"Pētījums, uz ko mēs balstāmies, ir Pasaules veselības organizācijas veiktais pētījums 2011.gadā, kas norāda to, ka Latvijā katrs desmitais bērns piedzīvo kādu no seksuālās vardarbības formām, kas, mūsuprāt, ir ievērojams skaits bērnu.
Ja mēs domājam, ka Latvijā ir aptuveni 350 000 bērnu, tie ir 35 000, kas savas dzīves laikā ir piedzīvojuši kādu seksuālās vardarbības formu," norāda Sladzevska.
Šā gada pirmajā pusgadā uzsākts 51 kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret bērnu. Tomēr eksperti uzskata, ierosināto lietu skaits ne tuvu neatspoguļo patieso vardarbības gadījumu skaitu. Bērnu tiesību aizstāvji uzskata no riskiem iespējams izvairīties, ja vecāki bērnus par iespējamām problēmām informēs.
Aptaujās noskaidrots, ka tikai trešdaļa vecāku ar bērniem runā par to, kā izvairīties no seksuāla pāridarījuma, un lielākā daļa aicina bērnus uzmanīties no svešiniekiem.
Prakse gan liecinot, 80% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks. Tieši tas, ka vairums bērnu par nodarīto klusē, ļauj varmākām savu darbību turpināt.
"Jo ir zinošāki speciālisti, jo vairāk gadījumi tiks atklāti. Jo ir zinošāki bērni, jo arī vairāki gadījumi tiks atklāti, vai iespējams, pat nenotiks," uzskata „Dardedzes” valdes locekle Laila Balode.
Informatīvi izglītojošas kampaņas šogad veiktas gan Lietuvā, gan Polijā, kur psihologi izglītojuši vecākus un skolotājus par to, kā rīkoties, ja rodas aizdomas par seksuālu uzmākšanos un kā par šiem jautājumiem pareizi runāt ar bērnu.
Tāpat līdz ar tehnoloģiju attīstību un interneta popularitāti pieaug arī tādu vardarbības veidu skaits kā šantāža, sekstings un erotiska sarakste internetā. Par šādiem gadījumiem noteikti jāziņo Latvijas Interneta asociācijas Drošāka interneta centram. Centra vadītāja Maija Katkovska tāpat aicina vecākus nepubliskot sociālajos tīklos savu bērnu kailfoto.
"Mūsdienās vispār kailfoto ievietošana internetā, arī mazu bērnu, ko diemžēl arī ļoti daudzi vecāki grēko.
Ja es atceros, kad man bija 13 gadi, mamma šķirstīja ģimenes albumu un rādīja draudzenei, kur es kādā fotogrāfijā biju vannā ar māsu, tad tagad, es iedomājos, ir pilns internets. Ko tie bērni darīs, kad pieaugs?" tā Katkovska.
Centrs saskaras arī ar tādiem gadījumiem, kad paši bērni savas fotogrāfijas nosūtījuši svešiniekam un pēc tam saskaras ar draudiem par to publiskošanu. Šogad pirmo reizi Eiropas Padome pasludināja 18.novembri par dienu bērnu aizsardzībai no seksuālās vardarbības.
