Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
„Ir meli, lieli meli un statistika. Pēc statistikas viņi man ir iesnieguši datus: izmeklēšanas rādītāji ir uzlabojušies – pērn viņi ir izmeklējuši pa trim lietām vairāk nekā 2012.gadā (..) Bet, ja tās ir neliela mēroga lietas, tad tas mani kategoriski neapmierina,” saka Kalnmeiers.
Līdzīgi ir attiecībā uz kriminālprocesiem. Aizvien ir lietas, kuras izmeklē dažus gadus un tās nav pabeigtas, savukārt citas, „mazās” lietas – skata pāris mēnešus. Vidējais aritmētiskais rādītājs ir palicis labāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr kopējā darba kvalitāte nav uzlabojusies. Arī tas nav apmierinoši.
Viņš piebilda, ka KNAB ir novājināts vairāku apstākļu dēļ, kas ir radījis veselu problēmu kompleksu. Piemēram, darbinieku trūkums.
Vienlaikus Kalnmeiers noraidīja iespējamību, ka KNAB nebūs gatavs darboties Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Viņš arī pieļāva, ka drīzumā varētu tapt skaidrs, kurš turpmāk ieņems vakanto KNAB priekšnieka vietu krēslu. „Katrā ziņā vieta tukša nepaliks,” pauda Kalnmeiers.
Ziņots, ka pašreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks trīs reizes atlaida savu vietnieci Jutu Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka viņam pret trešo atlaišanu nav nekādu juridisku iebildumu. Strīķes darba turpinātāju nav izdevies atrast.
