Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas organizācijas priekšsēdētājs Pēteris Locāns pastāstīja, ka šo “Maxima” pakalpojumu izmantoja apmēram 60–70 cilvēku mēnesī.
“Tā ir cilvēkiem ļoti vajadzīga lieta. Tās ir tās neizdevīgākās stundas, kas ir noliktas – rītā un vakarā, kad ir tumsa, un cilvēkam ir ļoti lielas grūtības tur nokļūt,” paskaidroja Locāns.
SIA “Strazdumuiža” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Krops uzsvēra, ka arī cilvēks, kuram ir redzes problēmas, grib būt patstāvīgs.
“Ne jau tikai neredzīgie. Ir vājredzīgi cilvēki, kas varbūt paši var aiziet uz to “Maximu” un tur samaksāt,” piebilda Krops.
Strazdumuižas organizācijā stāsta, ka šāda laika ierobežojuma dēļ cilvēki uz lielveikalu spiesti doties pat divas reizes. Ja cilvēkam ir vajadzīgs pavadonis, lai aizietu uz veikalu, tad viņš norādītajos laikos var nebūt pieejams.
“No rīta varbūt veikalā produkti vēl nav izlikti līdz tiem 10.00, un pēc tam viņus izliek, un tad bezmaz vai divas reizes jāiet uz veikalu. Cilvēki uzskata, ka tas viņu tiesības ierobežo,” skaidroja Krops.
“Daudziem šī iespēja to izdarīt ar svītru kodu ir iespēja to izdarīt neatkarīgi. Tas ir ļoti daudz, ja tu vari kaut ko izdarīt pats, neprasot otram palīdzību,” norādīja Locāns.
Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem nav izstrādāti nekādi noteikumi, kas liegtu cilvēkiem par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties lielveikalā. To lemj paši uzņēmēji.
Lielveikalā “Maxima”, kurā Strazdumužas ciemata ļaudis izmantoja iespēju samaksāt telefona, komunālo pakalpojumu un citus rēķinus, atzīst, ka klientiem tiešām nebija savlaicīgi snieguši informāciju par pakalpojuma izmaiņām, tāpēc ļaudis nereti nonāca neērtā situācijās, par šiem ierobežojumiem izdzirdot veikalā atskaņotajās reklāmās vai arī pie kases.
“Ņemot vērā, ka regulāri tiek ieviesti jauni, vēl drošāki piesardzības pasākumi veikalos, arī mēs meklējam jaunus risinājumus, lai mazinātu cilvēku plūsmu veikalos un padarītu iepirkšanos vēl drošāku. Līdz ar to īstermiņā esam pielāgojuši arī šo norēķinu kārtību mūsu veikalos, novirzot cilvēku plūsmu uz laikiem, kad ir vismazāk cilvēku veikalā, kas ir agrāk no rīta un vēlāk vakarā. Šāda īstermiņa jaunā norēķinu kārtība ir ieviesta burtiski tikko, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai apzinātu mūsu pakalpojuma sniedzēju klientus un viņi arī būtu informēti, kad tad ir jānāk uz veikalu, lai samaksātu par saviem ikdienas rēķiniem,” informēja SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Cik ilgi pastāvēs šāda norēķinu kārtība, pagaidām neesot iespējams prognozēt.
Cilvēkiem ar redzes problēmām nekādas atlaides netiks sniegtas, viņiem būs jādomā risinājumi, kā samaksāt rēķinus veikala noteiktajos laika periodos. Tiesa gan, pat redzīgam cilvēkam vēlās vakara stundās došanās uz veikalu var būt satraukumu pilna. Vājredzīgiem šāda pastaiga var izvērsties pat ļoti bīstama, un ne vienmēr vakaros var atrast asistentu.
